Šodien Ludzā notiks Latgales atbrīvošanas cīņu simtgades svinības, kuras rīko Zemessardzes 3. Latgales brigādes 32. kājnieku bataljons sadarbībā ar Ludzas novada pašvaldību.
Plkst. 11.00 Ludzas Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīcā norisināsies dievkalpojums. No plkst. 12.00 līdz 15.00 Raiņa ielā 16, Ludzā būs apskatāma Nacionālo bruņoto spēku un NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas militārās tehnikas, ieroču un ekipējuma izstāde. Pasākuma ietvaros būs iespējā nogaršot arī lauka virtuvē gatavotu putru un tēju. Savukārt plkst. 15.00 Istras pagasta Joničku kapos notiks svinīgs piemiņas brīdis pie Latgales atbrīvošanās cīņās kritušā 3. Jelgavas kājnieku pulka ložmetēju rotas karavīra Mārtiņa Lutera apbedījuma vietas.
Pasākumos piedalīsies un uzrunas teiks Zemessardzes 32. kājnieku bataljona komandieris majors Edgars Belinskis, Ludzas novada domes priekšsēdētājs Edgars Mekšs, Zemessardzes 3. Latgales brigādes karavīri, zemessargi un veterāni, kā arī Jaunsardzes 2. novada jaunsargi.
Latgales atbrīvošanas simtgades noslēdzošais pasākums būs Nacionālo bruņoto spēku reģionālā parāde Daugavpilī 4. maijā, kurā piedalīsies Nacionālo bruņoto spēku un NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas vienības, tai skaitā, Polijas bruņoto spēku vienības un tehnika, simbolizējot gan Latvijas armijas ieguldījumu valsts aizsardzībā, gan arī pēc gadsimta nezudušo ciešo saikni ar mūsu sabiedrotajiem.
1919. gada decembrī, noslēdzoties Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijas padzīšanai no Latvijas teritorijas, bija atlicis noslēdzošais Latvijas Neatkarības kara posms - Latgales atbrīvošana. 1919. gada jūlijā izveidotā Latvijas armija šo uzdevumu veica kopā ar Polijas bruņotajiem spēkiem, smagās kaujās atbrīvojot Latgali no lielinieku kontroles.
Daugavpils, Preiļu, Rušenicas, Rēzeknes, Ludzas un citu apdzīvoto vietu atbrīvošana iezīmē Latvijas armijas uzvaru ceļu, kas noslēdzās 1920. gada 11. augustā ar Latvijas-Padomju Krievijas miera līgumu. Līdz ar Miera līguma parakstīšanu noslēdzās Latvijas Neatkarības karš.
Daudznacionālo kaujas grupu Latvijā vada Kanāda, un to veido aptuveni 1400 karavīru no Albānijas, Čehijas, Itālijas, Kanādas, Melnkalnes, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas un Spānijas, kas rotācijas kārtībā pilda dienesta pienākumus Latvijā, piedaloties mācībās kopā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, tādējādi uzlabojot savietojamību ar reģionālajiem sabiedrotajiem, lai spētu reaģēt uz drošības vides izaicinājumiem.
Zemessardzes 3. Latgales brigādes teritorijā atrodas seši bataljoni - Zemessardzes 32. kājnieku bataljons Rēzeknē, Zemessardzes 34. kājnieku bataljons Daugavpilī, Zemessardzes 35. kājnieku bataljons Preiļos, Zemessardzes 55. kājnieku bataljons Aizkrauklē un Zemessardzes 56. kaujas nodrošinājuma bataljons Jēkabpilī, kā arī Zemessardzes 36. kaujas atbalsta bataljons Lūznavā.
Zemessardze ir lielākā Nacionālo bruņoto spēku struktūra un teritoriālās aizsardzības pamats. Zemessardzē uzņem Latvijas pilsoņus, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu, bet nav vecāki par 55 gadiem. Informācija par prasībām uzņemšanai Zemessardzē ir atrodama Zemessardzes mājas lapas www.zs.mil.lv sadaļā - Pievienojies!
Lai vienkāršotu pieteikšanos dienestam Zemessardzē un veicinātu atgriezenisko saiti ar iedzīvotājiem, darbojas Zemessardzes vienotais diennakts tālruņa numurs - 1811.
