Rail Baltica ieviesējiem galīgi nesanāk

Pēc tam kad Rail Baltica projekta virzība tika izkritizēta kopīgā triju Baltijas valstu revīzijas iestāžu ziņojumā, pienākusi kārta atsevišķam ziņojumam tieši par situāciju projekta Latvijas sadaļā. Un galvenais secinājums ir tāds, ka Satiksmes ministrija nav bijusi gatava tik vērienīga projekta īstenošanai. Tāpēc laikus netika nozīmētas atbildīgās amatpersonas, netika sadalīti pienākumi, netiek apgūta atvēlētā Eiropas Savienības nauda un visi pasākumi kavējas.

Ja Rail Baltica projekta pārvaldība turpināsies tādā pašā garā, vilciens neatbrauks ne vien 2026. gadā, kas pagaidām formāli vēl skaitās mērķa termiņš, bet arī 2030., kas ir prognoze pesimistiskajam neizdošanās scenārijam.

Ministrijas līdzdalība neefektīva

Kopējā Baltijas valstu projekta revīzijā tika meklēta atbilde uz jautājumu:

«Vai esošais iepirkumu pārvaldības un līgumslēgšanas modelis spēj nodrošināt ekonomisku un efektīvu Rail Baltica projekta ieviešanu?» Atbilde ir: nē. Projektam nepieciešamas nekavējošas izmaiņas lēmumu pieņemšanā, pārmaiņu vadībā un ilgtermiņa finanšu plānošanā.

Vakar publiskotajā revīzijas ziņojumā Valsts kontrole aplūko projekta ieviešanu nacionālā līmeni, atbildot uz jautājumu: «Vai Latvijā tiek īstenota efektīva Rail Baltica projekta pārvaldība?» Atbilde atkal ir negatīva, un galvenais pārmetums veltīts Satiksmes ministrijai - tās līdzdalība Rail Baltica projektā līdz šim nav bijusi efektīva, bet tieši ministrija projektā pārstāv Latvijas valsti un ir labuma guvējs. Projekta pārvaldība kopumā netiek īstenota efektīvi. Tāpēc pastāv risks neiekļauties gala termiņā.

Revidenti konstatējuši, ka piecos gados izlietoti vien 24,2% no projekta īstenošanai paredzētā un piešķirtā finansējuma.

Lielākajā daļā Rail Baltica projekta aktivitāšu Latvijā konstatēti iespējami kavējumi robežās no viena līdz četriem gadiem. Piemēram, aktivitāte Nekustamā īpašuma atsavināšana, 1. posms bija jāpabeidz līdz pērnā gada beigām. Taču izrādās, ka līdz šim nav atsavināts vispār neviens zemesgabals. Satiksmes ministrija ir nepamatoti vilcinājusies ar projekta īstenošanai svarīgu tiesību aktu grozījumu virzīšanu izskatīšanai valdībā. Tagad nekustamā īpašuma iegādi tiek solīts pabeigt līdz 2023. gadam.

Projektēšana un būvniecība kavējas

Saskaņā ar oficiālo laika grafiku pašlaik jau jābūt pilnībā pabeigtiem tehniskajiem projektiem centrālās stacijas mezglam, lidostas stacijai un dzelzceļa līnijas centrālajai daļai Latvijā. Būvniecība šajos objektos tāpēc sāksies tikai šī gada beigās, lai arī saskaņā ar sākotnējo scenāriju šogad tā jau bija jāpabeidz.

Valsts kontrole norāda, ka trūkumus plānošanā attiecībā uz laika grafiku, aktivitāšu apjomu un finansējuma aplēsēm apliecina arī fakts, ka, nespējot ievērot Eiropas Komisijas finansēšanas līgumos sākotnēji noteiktos nosacījumus, tos nākas grozīt atbilstoši faktiskajai situācijai. Neatkarīgā jau vēstīja, ka pērnā gada nogalē projekta turpmākais finansējums bija apdraudēts, jo dalībvalstis nespēja vienoties par šī līguma grozījumiem, parakstot tos pašā pēdējā brīdī.

Vēl viena Valsts kontroles pamanīta problēma ir cenu pieaugums lielajos iepirkumos, taču Satiksmes ministrija šobrīd nespēj uzrādīt kopējo sadārdzinājumu. Izmaksas tikšot precizētas pēc projektēšanas darbu noslēguma 2022. gadā.

Tagad gan strādās labāk

To, ka Rail Baltica politiķiem nav bijis pietiekami svarīgs, liecina nozīmēto atbildīgo ierēdņu skaits. Līdz 2016. gadam projekta uzraudzība nav bijusi deleģēta nevienam darbiniekam. Līdz 2018. gadam - vienam darbiniekam. Un tikai tā gada nogalē, kad sapņu dzelzceļš dega zilās liesmās, ministrijā tika izveidota četru ierēdņu komanda, kas strādā ar šo grandiozo projektu.

Cits jautājums, cik labi šī komanda strādā. Neatkarīgā jau vēstīja par kopuzņēmuma RB Rail darbinieku atklātajām vēstulēm un kritiskajiem viedokļiem, kuros citastarp kritizēta arī ierēdņu formālā pieeja projektam. Tas bijis arī viens no iemesliem, kādēļ cerīgais uzņēmuma vadītājs un kompromisa figūra - soms Timo Rīhimeki - nolēma aiziet. Tā vietā, lai taisītu dzelzceļu, viņam bija jākaro ar Satiksmes ministriju par to, ir vai nav kopuzņēmums PVN maksātājs. Katrā ziņā projekta praktisko ieviesēju atsauksmes par ierēdniecības darbu ir iznīcinošas. Tāpat kā revīzijas iestāžu ziņojumi.

Projekta īstenotāji, kopuzņēmums RB Rail kopīgi ar nacionālo projekta ieviesēju Eiropas dzelzceļa līnijas izplatītajā paziņojumā apņemas ņemt vērā Valsts kontroles ieteikumus:

«Rail Baltica ir vēsturiska iespēja tautsaimniecības attīstībai Latvijā. Valsts kontroles ziņojums par Rail Baltica ieviešanas efektivitāti Latvijā ir ceļa karte turpmākai projekta sekmīgai ieviešanai.»

Arī Satiksmes ministrija revidentiem apliecinājusi, ka «veiks revīzijas ieteikumu ieviešanas grafikā paredzētās darbības, lai uzlabotu Rail Baltica projekta īstenošanas uzraudzību un risku pārvaldību».

Ātrvilciena atbraukšanas termiņš joprojām netiek mainīts.

2026. gads.