Sāk šķetināt zemes piespiedu nomas problemātiku

 
Attēlam ir ilustratīva nozīme ©Ģirts Ozoliņš/F64

Zemes piespiedu nomas likumprojektu, pie kura valdība un Tieslietu ministrija strādā kopš pagājušā gada, Ministru kabinets varētu skatīt tikai martā, bet Saeimas atbildīgā komisija jau februārī ķersies pie likuma, ar kuru piespiedu nomu iecerēts izbeigt pavisam.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā strādājošais Zaļo un zemnieku savienības deputāts Viktors Valainis stāsta, ka ar organizācijām, kas pārstāv padomju laikā ar daudzdzīvokļu mājām apgrūtināto zemju īpašniekus, panākta vienošanās, ka tie konceptuāli piekrīt šo zemju pārdošanai par kadastrālo vērtību. Vienošanās gan attiecināma uz kadastrālajām vērtībām, pie kuru jaunās aprēķināšanas sistēmas joprojām strādā Tieslietu ministrija.

Panākta vienošanās arī ar komercbankām, kas, procesā iesaistot lielos namu apsaimniekotājus, ir ar mieru uz apgrūtinātajām zemēm uzbūvēto daudzdzīvokļu māju iemītniekiem izsniegt pazeminātas procentu likmes kredītu zemes iegādei. Konceptuāli šādam piespiedu nomas izbeigšanas risinājumam jau piekritušas arī dažas koalīcijas partijas - Jaunā konservatīvā partija, Jaunā Vienotība un Attīstībai/Par!.

V. Valainis atzīst, ka šādam risinājumam nepiekrīt dzīvokļu īpašnieki. Tie vēlas, lai zemi, uz kuras atrodas ēka, nopirktu valsts vai pašvaldība. Tomēr, ņemot vērā, ka šāds darījums izmaksātu no 200 līdz 300 miljoniem eiro, ir skaidrs, ka piespiedu nomai pakļautie šādu darījumu nespēs panākt.

Ir skaidrs, ka piespiedu nomas izbeigšana būs ilgs process, tādēļ tiek veidots vienkāršāks regulējums zemes un dzīvokļu īpašnieku attiecību regulēšanai.

Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta direktore Dagnija Palčevska atbildīgajai komisijai skaidroja, ka likumprojekts valsts sekretāru sanāksmē izsludināts 2019. gada 13. jūnijā, taču pagaidām tas vēl atrodas saskaņošanas procesā. Februāra vidū paredzēta starpministriju sanāksme, lai vienotos par nesaskaņotajiem jautājumiem un likumprojektu varētu virzīt uz Ministru kabineta sēdi.

Tieslietu ministrijas izstrādātajā likumprojektā, ar kuru ir paredzēts sakārtot zemes piespiedu nomas regulējumu, noteikts, ka kompensācijas apjoms par zemes lietošanu būs 4% no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības gadā.

Ar jauno likumprojektu paredzēts ieviest vienotu regulējumu dalītā īpašuma tiesību noteikšanai, šajā likumā konkrēti tiks noregulētas pušu tiesības un pienākumi, kā arī noteikts 4% kompensācijas apjoms. Tāpat jaunais likumprojekts paredz samazināt parāda noilguma termiņu no desmit gadiem līdz trim. Likumprojektā noteikts, ka puses var rakstiski vienoties par citu kompensācijas apmēru. Šāda vienošanās nesaista nekustamā īpašuma ieguvēju, mainoties būves vai zemes īpašniekam.

Likumā arī ir iekļauts vienu gadu ilgs pārejas periods. Taču īpašumiem, kuriem likuma stāšanās spēkā brīdī nebūs nekāda veida vienošanās vai tiesas sprieduma, tas stāsies spēkā uzreiz.

Latvijā piespiedu dalītajā īpašumā ir 3677 daudzdzīvokļu mājas, ko veido 110 970 dzīvokļu, liecina komisijai iepriekš sniegtā informācija

 

Abonē