Ornitologi informē, ka saņemti pirmie ziņojumi par ziemeļu gulbju atgriešanos

© Kaspars Krafts/F64

Dabas muzeja ornitologs Dmitrijs Boiko saņēmis šogad pirmo informāciju par ziemeļu gulbjiem, kas atgriezušies no ziemošanas teritorijām Vācijā.

Siltā ziema Eiropas ziemeļos ietekmē arī gājputnu migrāciju ciklu. Lai arī pētniekus agrais gājputnu atgriešanās laiks nav pārsteidzis, tomēr saņemtais ziņojums par konkrēto putnu novērojumu apstiprina to aizlidošanu rudenī un atgriešanos Latvijā janvārī.

Dabas muzeja ornitologs, vadošais gulbju pētnieks Latvijā, Dmitrijs Boiko ir gandarīts par saņemtajiem datiem. Speciālists stāsta: "Šī gada 17. janvārī Aizputes novada Kazdangas apkārtnē tika novēroti seši ziemeļu gulbji - divi pieaugušie un četri jaunie putni. Visi četri perējuma mazuļi pērn tur pat tika apgredzenoti, un par šo perējumu no 24. novembra līdz 1. janvārim saņēmām ziņas arī no ziemošanas vietām Vācijā. Šajā gadījumā gulbju gredzenošana palīdzēja nešaubīgi noteikt, ka janvārī novērotie seši gulbji ir pirmie gājputni, kas atgriezušies. Īpaši tādēļ, ka neierasti siltajā ziemā Latvijā palika pārziemot ap 1000 ziemeļu gulbju - gan putni no ziemeļu reģioniem, gan arī vietējie gulbji, kas nedevās prom."

Novērotā perējuma pieaugušie putni februārī-martā sāks ieņemt labākās ligzdošanas vietas, bet aprīlī četri jaunie putni atstās perējumu, lai veidotu savus pārus un ligzdas. Speciālists prognozē: "Ja paliktu aukstāks, sals saglabātos un veidotos sniega sega, putni visdrīzāk atkal pārlidotu uz Rietumeiropu. To mēs novērojām pērn, kad cits Latvijas ziemeļu gulbju perējums bija devies uz ziemošanas vietām divreiz. Gulbju perējums, kas 2018. gadā gredzenots netālu no Saldus sākumā no 01.12.2018. līdz 12.01.2019. tika novērots Vācijā, tad nofotografēts 20. janvārī pie Saldus un, atnākot aukstākam laikam, atkal bija spiests doties atpakaļ uz Vāciju, kur to novēroja visu februārī. Martā putni atkal tika manīti Latvijā."

D. Boiko ziemeļu gulbju ikgadējā gredzenošana ir plašākais jebkad veiktais sugas pētījums Eiropā. Gredzenošana pētniekiem palīdz izdarīt secinājumus par dažādu faktoru, tai skaitā, mainīgo laika apstākļu ietekmi uz ziemeļu gulbju paradumiem un izdzīvošanu.

Nākamie Latvijā atgriezīsies lauku cīruļi, ķīvītes, dzērves, lauku baloži u.c., bet vai tas būs janvāris vai februāris, atkarīgs no laika apstākļiem.

Latvijā

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ir jāļauj ieviest atšķirīgus un konkrētās valsts klimatiskajiem apstākļiem atbilstošus pasākumus, aģentūrai LETA pauda biedrības "Zemnieku saeima" ārpolitikas eksperts un Apvienības par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi valdes loceklis Valters Zelčs.