Jaunais Administratīvās atbildības likums satur daudz būtisku kļūdu, tajā skaitā sodu noteikšanās kārtībā, ar kurām nākotnē nāksies cīnīties vēl ilgi, biznesa augstskolā "Turība" notikušajā diskusijā "Administratīvās atbildības likums: ieguvumi sabiedrībai un tiesībsargājošām iestādēm" paudis iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV).
Kā atzīmēja "Turība" pārstāvis Elvijs Mičulis, ministrs arī uzsvēris to, ka likums ejot ātrāk, nekā tā tehniskā puse.
Savukārt "Turība" profesors Jānis Načisčionis norādījis, ka steiga, kādā tiek gatavots likums ir "ratu likšana priekšā zirgam".
Pretējās domās gan bijuši Tieslietu ministrijas pārstāvji, kuri uzsvēruši, ka likuma izstrādāšanai veltīti vairāk nekā desmit gadi, tā spēkā stāšanās brīdī būs gatavi visi saistītie nozaru likumi un tādu problēmu nebūs.
Ģirģens arī uzsvēris, ka Administratīvo pārkāpumu kodeksā viss ir koncentrētā veidā vienā likumā. Savukārt jaunās reformas virsmērķis nevar būt likuma likvidēšana, turklāt tāda likuma, kas darbojas.
"Tas nav jautājums par padomju sistēmu, jo nav būtiski, kurā laikā iepriekšējais likums tika pieņemts, būtiski - cik efektīvs tas ir? Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss strādā, ir salāgots ar reģistru, tāpēc rodas jautājums - kāpēc tāda steiga," sacījis Ģirģens.
Administratīvās atbildības likums, ar kura spēkā stāšanos spēku zaudēs Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss, paredz, ka administratīvie pārkāpumi, par tiem piemērojamie sodi un amatpersonu kompetence administratīvo pārkāpumu procesā turpmāk būs noteikti attiecīgo nozaru likumos vai pašvaldību saistošajos noteikumos.
Administratīvās atbildības regulējumu ir paredzēts iekļaut 124 likumos, taču parlamentā vēl nav iesniegti vairāki attiecīgo likumu grozījumu projekti.
Paredzēts, ka jaunais regulējums stāsies spēkā šī gada 1.jūlijā.
