Dzīvojamais fonds pārvēršas graustos

Valsts kontrole secinājusi, ka kopš denacionalizācijas efektīva pieeja mājokļu drošībai valstī faktiski neeksistē. Liela daļa Latvijas dzīvojamā fonda degradējas pat līdz grausta stāvoklim.

Iedzīvotājiem, kuri tādu secinājumu izlasa, vajadzētu baidīties spert kāju savos dzīvokļos. Spriežot pēc Valsts kontroles secinājumiem, vairākās daudzdzīvokļu mājās Latvijā dzīvo vai nu ļoti drošsirdīgi, vai likteni izaicinoši cilvēki.

Gaidīs pētījumu no augšas

Valsts kontrole norāda, ka ēku drošuma jomā pastāv problēmas vairākus gadus, bet Ekonomikas ministrija nav izstrādājusi efektīvu rīcības politiku. Pēc Valsts kontroles revīzijas par pašvaldību kontrolē un pārvaldīšanā pieņemtu ēku drošumu starp Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu un ekonomikas ministru Ralfu Nemiro sākusies, smalki izsakoties, dokumentu aprite.

K. Kariņš uzdevis Ekonomikas ministrijas atbildīgajām amatpersonām, ministram uzņemoties vadību, nākt klajā ar risinājumiem par to, kā ilgtermiņā sakārtot dzīvojamo fondu, lai tā izmantošana atbilstu drošības prasībām un iedzīvotāju vajadzībām.

Ekonomikas ministrs ziņu aģentūrai LETA sacījis, ka par valsts politiku dzīvojamā fonda atjaunošanai varēs lemt pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pētījuma. Diemžēl nav zināms, kad tāds pētījums taps. Valsts kontrole savā revīzijā atsaucas arī uz OECD pārskatu, kurā norādīts, ka Latvijā savlaicīgai ēku uzturēšanai salīdzinājumā ar citām jomām tiek tērēts vismazāk līdzekļu, toties daudz vairāk naudas nākas izdot par avārijas situāciju likvidēšanu.

Pusotrs tūkstotis bīstamos apstākļos

Ministru prezidents ir uzdevis ekonomikas ministram apzināt pašvaldību apsaimniekoto dzīvojamo ēku atbilstību drošuma prasībām un piedāvāt risinājumus situācijas uzlabošanai. Tikmēr tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju dzīvo ēkās, kuras ir kļuvušas vai tuvākajā laikā kļūs veselībai un dzīvībai bīstamas, turklāt tajās pat nav vērts veikt ieguldījumus.

Revīzija veikta Alojas, Ērgļu, Gulbenes, Limbažu, Olaines, Saldus, Tērvetes un Ventspils novadā, kā arī Daugavpilī un Valmierā. No visu iepriekš nosaukto pašvaldību iedzīvotājiem pusotrs tūkstotis dzīvo bīstamās ēkās, un pašvaldībām būtu jālemj par viņu pārvietošanu uz drošākām telpām. Piemēram, no izlases veidā revīzijā apskatītajām 82 daudzdzīvokļu mājām 51 jeb 62% māju, kurās ir 736 dzīvokļi un dzīvo ap 1500 personu, pastāv ar ugunsdrošības neievērošanu saistīti bojājumi. Valsts kontrole norāda, ka drošāka dzīvojamā fonda nav arī pašām pašvaldībām, tātad bīstamo namu iemītniekus nav, kur izmitināt.

Dzīvokļu īpašnieki - ne bez vainas

Bieži tiek pārmests dzīvokļu īpašniekiem, kuri nepietiekami rūpējas par kopīpašumu - koplietošanā esošajām kāpņutelpām, liftu, balkoniem, jumtu, ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmām. Var teikt, ka dzīvokļu īpašnieki ir vainojami ēkas bojāšanā.

Starp citu, revīzijā konstatēts, ka vairākās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, kur īpašnieki ir pārņēmuši pārvaldīšanas tiesības, tie atsakās no tādu darbu veikšanas, kas rada ietekmi uz dzīvojamo māju atbilstību drošuma prasībām. Citiem vārdiem sakot, īpašnieki lēmuši nepiešķirt ēkas pārvaldniekam vajadzīgos līdzekļus, lai tas varētu veikt obligāti izpildāmos darbus. Piemēram, Daugavpils pilsētas pašvaldībā dzīvojamo māju īpašnieki ir atteikušies veikt jumta remontu, lai gan tā stāvoklis ir novērtēts kā neatbilstošs, Ventspils novada pašvaldībā dzīvojamās mājas īpašnieki atteikušies no ūdens un kanalizācijas cauruļvadu nomaiņas.

Pašvaldību pārvaldnieki grēko

Ne mazāk traģiska situācija ir pašvaldībās, kuras pašas pārvalda daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas ar savu kapitālsabiedrību starpniecību. Arī tur netiek pildīti normatīvajos aktos paredzētie pienākumi, un tādu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju ir 67% no visām pašvaldību pārvaldīšanā esošajām mājām.

Ne vienmēr pašvaldības vai to dibinātās kapitālsabiedrības, kas nodarbojas ar ēku pārvaldīšanu, nosaka apsaimniekošanas maksu atbilstoši māju uzturēšanas vajadzībām. Tādos gadījumos ar uzkrātajiem līdzekļiem vienkārši nepietiek, lai ēku savestu kārtībā.

Naudas nav!

Valsts kontrole atzīst, ka apsaimniekošanas maksas noteikšana ir atkarīga no iedzīvotāju maksātspējas un jau minētajā piemērā par Daugavpili - ja Daugavpils pilsētas pašvaldība būtu iekļāvusi dzīvojamo māju uzturēšanas un apsaimniekošanas darbu tāmēs uzturēšanas darbu plānos norādītās izmaksas bojājumu novēršanai, īpašniekam, kuram pieder dzīvoklis 60 kvadrātmetru platībā, tas mēnesī triju gadu periodā izmaksātu 180 eiro.

Revidenti aprēķinājuši - lai novērstu pusotra tūkstoša iedzīvotāju mitināšanos 51 ugunsnedrošajā mājā, jauna dzīvojamā fonda veidošanas izmaksas būtu 29 miljoni eiro. Savukārt 62 jeb 60% daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās konstatēti citi būtiski bojājumi: jumta seguma caurtece vai jumta seguma neatbilstošs stāvoklis, mitri pamati u.c. To sakārtošana vienas dzīvojamās mājas īpašniekiem izmaksās līdz 100 000 eiro, un skaidrs, ka ļoti daudzās mājās to sakārtošanai nepieciešamie līdzekļi pārsniedz īpašnieku maksātspēju.

Risinājums, ko darīt, jāmeklē un jāpiedāvā Ekonomikas ministrijai.