Arī Esplanādes strūklakas klās lētas mozaīkflīzes
Lai gan pagājušā gada decembrī sabiedrības sašutumu izraisīja Vērmaņa dārza strūklakas “Gadalaiki” atjaunošanas darbi ar pieminekļa statusam neatbilstošiem, tematiski un vizuāli nepieņemamiem materiāliem, līdzīgs liktenis draud arī Esplanādes strūklakām. Uz Rīgas Centra attīstības biedrības iesniegumu, interesējoties par plānotajiem darbiem, Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvalde 17. janvāra vēstulē e-pastā atbild, ka arī Esplanādes parkā strūklakās tiks ieklātas flīzes.
“Esplanādes parkā atrodas arhitekta Kārļa Plūksnes darbi: divas simetriskas bronzas lējuma strūklakas ar apaļu slīpēta granīta baseinu vidū. Gan parks, gan tajā esošās strūklakas ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis, izteiksmīgs un kultūrvēsturiski svarīgs objekts. Mēs, Rīgas Centra attīstības biedrība, ceram, ka tas netiks sabojāts (jebkādā veidā aizklājot vai mainot slīpēto granītu) un remonta darbi tiks veikti pienācīgā kvalitātē, taču šodien, 17. janvārī, saņemtā vēstule no domes pārvaldes sniedz iemeslu bažām,” informācija medijiem Toms Krilovs, Rīgas Centra attīstības biedrības valdes loceklis.
Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes vadītāja Evija Piņķe e-pastā apliecina, ka Rīgas pilsētas pašvaldības strūklakām-bradājamajiem baseiniem Esplanādes parkā ir uzsākti remonta darbi, kuros ietilpst “pamatnes un sānu virsmu gruntēšana un attīstīšana, virsmas izlīdzināšana, flīžu ieklāšana, flīžu šuvošana ar epoksīda bāzes mastiku, virsmu attīrīšana un pēcapstrāde, būvgružu utilizācija”.
Papildus Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvalde informēja, ka izvēlētā flīžu krāsa šobrīd tiek precizēta, saskaņojot ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi un Rīgas pilsētas būvvaldi.
Rīgas Centra attīstības biedrība norāda, ka šāda attieksme pret Rīgas vēsturiskā centra apskates objektiem nav pieņemama. Mājokļu un vides departaments, kas ir atbildīgais par Rīgas vēsturiskā centra objektiem, atkārtoti dara visu, lai iznīcinātu kultūrvēsturisko mantojumu un estētisko kvalitāti tā vietā, lai to saglabātu, atjaunotu pēc labākajiem priekšrakstiem un sniegtu paraugu šādu objektu atjaunošanā visiem pilsētas iedzīvotājiem un viesiem.
Departamenta vadība pat pēc sabiedrības sašutuma (rakstiem masu medijos un sociālajos tīklos) un profesionāļu norādījumiem atsakās saprast, ka kultūrvēsturisks objekts, neatkarīgi no tā, vai iekļauts kultūras mantojuma sarakstā, prasa īpašu uzmanību un pieeju.
“Vienkāršots saimniecības preču veikala piegājiens, granītu un bronzu nomainot pret flīzēm, nav pieņemams un ir uzskatāms par klaju neprofesionalitāti un, izsverot objekta vērtību pirms un pēc plānotajiem remonta darbiem, - arī rīdzinieku apzagšanu,” norāda biedrības pārstāvji, kas ir vērsušies ar iesniegumu attiecīgajos departamentos un pilsētas mēra birojā.