Ceturtdiena, 28.marts

redeem Ginta, Gunda, Gunta

arrow_right_alt Latvijā

Skolēnu dziesmu svētkos – gan tradīcijas, gan jaunumi

© Vladislavs Proškins/F64 Photo Agency

XII Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku programma aptver dažādus mūzikas un mākslas veidus – gan koru, gan tautas un laikmetīgo deju, gan pūtēju un simfonisko orķestru, gan teātru un vizuāli plastisko mākslu.

Kopumā būs skatāmi 60 pasākumu, no tiem 40 bez maksas. Lielākie jau tradicionāli būs koru kopkoncerts Mežaparka Lielajā estrādē un deju lielkoncerts Daugavas stadionā. Jaunums - svētki noslēgsies svētdien ar gājienu un izklaidējošu pasākumu tikai dalībniekiem Lucavsalā.

Dziesmubērns jaunajā estrādē

Atšķirībā no iepriekšējiem svētkiem koru koncerts notiks sestdienā, 11. jūlijā, nevis svētdienā, jo tā šoreiz būs svētku diena pašiem dalībniekiem - ar gājienu un pasākumu Lucavsalā, preses konferencē teica koru koncerta Dziesmubērns mākslinieciskais vadītājs Edgars Vītols. Bez viņa radošajā grupā ir arī režisore Inga Cipe, scenogrāfs Austris Mailītis, horeogrāfe Edīte Ābeltiņa un projekta vadītāja Rita Platpere. Kopkori vadīs virsdiriģenti E. Vītols, Romāns Vanags, Eduards Grāvītis, Māris Sirmais, Jevgēnijs Ustinskovs, Līga Celma-Kursiete, Kaspars Ādamsons, Mārtiņš Klišāns, Gints Ceplenieks un Aira Birziņa, kā arī goda diriģenti Jānis Erenštreits un Arvīds Platpers. Plānots, ka uz Mežaparka Lielās estrādes uzstāsies aptuveni 12 000 dalībnieku. Scenogrāfijā liela nozīme būs jaunajai estrādei, kas ir kā dziesmu kalns ar bērzu birzi.

Runājot par repertuāru, E. Vītols uzsvēra, ka tiek turpināta Latvijas simtgades līnija: bērns, kurš dzimst dziesmā. Vispirms tā atnāk no mātes un tēva, pēc tam jau ejot arvien plašumā, izdziedot visu, kas svarīgs, un ielūkojoties arī nākotnē. Programmu veido 25 kora dziesmas, no tām liela daļa - tautasdziesmas, kas tiks izpildītas a cappella manierē - daudzbalsīgi, bez pavadījuma, būs arī klasiskās kora dziesmas un virkne jaundarbu, piemēram, Ērika Ešenvalda, Raimonda Paula (ar Knuta Skujenieka dzeju), grupas Sound poets solista Jāņa Aišpura (Renāra Kaupera vārdi). Izskanēs arī Ulda Marhileviča, Imanta Kalniņa, Zigmara Liepiņa, Mārtiņa Brauna, Jāzepa Vītola un citu komponistu darbi.

Svinam sauli dejā

Deju lielkoncerta Saule vija zelta rotu mākslinieciskā vadītāja Indra Ozoliņa norādīja, ka tā moto būs Svinam sauli - kopā ar dejotājiem tiks iziets viss lielā spīdekļa ceļš gada laikā, neaizmirstot tā pieturas punktus, kas tiek svinēti svētkos. Radošajā grupā ir arī mākslinieciskās vadītājas asistente Inga Pulmane, režisors un scenogrāfs Reinis Suhanovs, horeogrāfe inscenētāja Dagmāra Bārbale, muzikālais vadītājs Kaspars Bārbals, muzikālā vadītāja asistents Mārtiņš Miļevskis, etnogrāfe, zīmju konsultante Daina Kraukle, skaņu režisors Einārs Cintiņš un tehniskais direktors Mārcis Gulbis. Piesaistīts ir 21 deju horeogrāfs, trīs no viņiem šajā lomā būs pirmo reizi: Guna Trukšāne, Reinis Rešetins un Dagmāra Bārbale. Deju audio ierakstu veidošanā piedalījās 12 mūziķi un 127 solisti/izpildītāji, radot skanisko fonu 34 dejām. Daugavas stadionā skatītāji varēs vērtēt izdarīto gan ģenerālkoncerta, gan divu koncertu laikā.

Savukārt horeogrāfe D. Bārbale atklāja, ka, veidojot rakstus, tiks izmantotas krāsainas gara auduma lentes. Jaunums: koncertā būs arī vidējās paaudzes dejotāji. «Nereti pieaugušo deju svētkos klāt ir bērni, bet skolēnu svētkos pieaugušie bijuši ļoti reti. Šoreiz nolēmām, ka, akcentējot pārmantojamību, jāpiesaista vidējās paaudzes deju kolektīvi, izpildot vairākas dejas,» akcentēja horeogrāfe. Pirmā no tām jau esot zināma no iepriekšējiem svētkiem: Lēni augu pie māmiņas (kopā ar 1.-2. klašu bērniem). Kā jaunums būs skatāma Rudens Māra (3.-4. klase), Ziemas saulgrieži (5.-6. klase), Čimaru - čamaru jeb Pavasara rumulēšanās (7.-9. klase). Tapšanas procesā vēl ir Svinam sauli, kurā satiksies vidējās paaudzes dejotāji ar 10. līdz 12. klases jauniešiem.

Orķestri mūzikā un defilē

Svētki nav iedomājami bez orķestriem. Simfoniskās mūzikas koncertā Simfoniskie rotājumi, kas notiks 6. jūlijā Lielajā ģildē, uzstāsies seši apvienotie orķestri - kopumā ap 800 dalībnieku no 30 Latvijas izglītības iestāžu simfoniskajiem un kamerorķestriem, pastāstīja koncerta mākslinieciskais vadītājs Normunds Dreģis. Tajā skanēs dažādu paaudžu latviešu komponistu mūzika, arī jaundarbi.

Pūtēju orķestru koncerts Skaņu rota Latvijai notiks 9. jūlijā Ķīpsalā, un tajā mūzikā vienosies ap 1600 dalībnieku, teica koncerta mākslinieciskā vadītāja Ilze Līviņa, piebilstot, ka pasākumā skanēs tikai latviešu un arī lietuviešu komponistu skaņdarbi (iepriekšējos svētkos bija igauņu). Kā ierasts, būs arī defilē programma Brīvības laukumā.

***

PROGRAMMA

Kori

• Koru finālkonkurss

• Koru koncerts Dziesmubērns Mežaparka Lielajā estrādē

• Koru koncerts (2. programma) LU Lielajā aulā

Pūtēju orķestri

• Koncerts Skaņu rota Latvijai Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā

• Defilē programma Brīvības laukumā

• Finālkonkurss

Simfoniskie orķestri

• Koncerts Simfoniskie rotājumi Lielajā ģildē

Mazie mūzikas kolektīvi

• Tautas mūzikas koncerts Hanzas peronā

• Kokļu mūzikas koncerts VEF Kultūras pilī

Folklora

• Rotaļu programma Rotaļu vija Latvijai Brīvības laukumā

• Folkloras konkursu uzvarētāju koncerts Rotā saule, rotā bite Jāz. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā

• Folkloras kopu koncertprogramma Zumm kā bišu stropā Kultūras pilī Ziemeļblāzma

Deja

• Tautas deju kolektīvu laureātu koncerts Tā tik ir vasara! VEF Kultūras pilī

• Tautas deju lielkoncerts Saule vija zelta rotu Daugavas stadionā

• Mūsdienu deju lieluzvedums Augstāk par zemi Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā

Vizuālā un vizuāli plastiskā māksla

• Mākslas izstāde KMMT Hanzas perons

• Tērpu skates finālkonkurss un tērpu parāde KMMT Hanzas perons

Vērmanes dārzs

• Projekts Roku rokā dziesmu rotā bērniem ar īpašām vajadzībām, profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu radošais pasākums, skolu teātru brīvdabas izrādes, ielu teātri, Teātra sports finālturnīrs, radošās darbnīcas, instrumentālo, vokāli instrumentālo ansambļu un popgrupu koncerts, ārvalstu viesu un latviešu diasporas dalībnieku koncerti, vides izglītības aktivitātes u.c.