Vairāk nekā puse iedzīvotāju ir pret iespējamo alkohola akcīzes nodokļa paaugstināšanu

© Kaspars Krafts/F64 Photo Agency

Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra "SKDS" (SKDS) pagājušā gada decembrī veiktā aptauja parāda, ka 55% Latvijas iedzīvotāju neatbalsta iespējamo alkohola akcīzes nodokļa paaugstināšanu.

Valdības nodoms paaugstināt akcīzes nodokli par 30% no 1. marta ir daļa no 2017. gada nodokļu reformas. Tomēr no reformas pieņemšanas brīža ir mainījusies nodokļu politika Lietuvā un Igaunijā, kas jau šobrīd ievērojami samazina akcīzes nodokļa ieņēmumus Latvijas budžetā. Plānotais iespējamais akcīzes nodokļa paaugstinājums par 30% budžeta ieņēmumus samazinās vēl vismaz par 37 miljoniem eiro, liecina LANA prognozes.

"SKDS pētījuma rezultāti parāda, ka 55% Latvijas iedzīvotāju neatbalsta alkohola akcīzes nodokļa celšanu, kas sadārdzinātu cenu pircējiem veikalā par vidēji 3 EUR uz litru stiprā alkohola. Līdzšinējais ieņēmumu kritums, pēc nodokļa paaugstināšanas pagājušā gada sākumā, arī parāda, ka iedzīvotāji nepērk vairāk alkohola par augstāku cenu. Aptuveni trešdaļa jeb 34% aptaujāto iedzīvotāju dārgāko alkoholu visdrīzāk pirks citās valstīs, kur tie būs lētāki. Savukārt 32% iedzīvotāju šādā gadījumā visdrīzāk stipros alkoholiskos dzērienus pirks retāk", skaidro Latvijas Alkohola nozares apvienības (LANA) izpilddirektors Dāvis Vītols.

Aptaujas ietvaros iedzīvotājiem tika lūgts norādīt, vai viņi atbalstītu alkohola akcīzes samazināšanu gadījumā, ja tas veicinātu labi apmaksātu darba vietu radīšanu Latvijas reģionos. 68% respondentu sniedza uz to pozitīvu atbildi, tādējādi apliecinot, ka darba vietu radīšana vai saglabāšana Latvijas pierobežā ir būtisks arguments akcīzes nodokļa saglabāšanai esošajā apjomā.

SKDS aptauja "Iedzīvotāju atbalsts alkohola akcīzes paaugstināšanai un viedoklis par to, kā stiprā alkohola cenas pieaugums ietekmētu viņu pirkšanas paradumus", veikta laikā no 18.12.2019. - 22.12.2019., aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

Latvijā

Dažādas izmaiņas, kas stāsies spēkā nākamgad, ietekmēs arī iedzīvotāju uzkrājumus un ieguldījumus. Mazināsies iemaksu lielums pensiju 2. līmenī, kamēr par individuāli veiktajiem uzkrājumiem, piemēram, iemaksām pensiju 3. līmenī un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, būs iespēja saņemt lielāku nodokļa atmaksu. Plašāk skaidro "Swedbank" Investīciju produktu līnijas vadītājs Rolands Zauls.

Svarīgākais