Skeptiskas prognozes: šogad varētu netikt samazināts satiksmes negadījumos cietušo skaits

© Oksana Džadana/F64 Photo Agency

Izvirzītais mērķis attiecībā uz ceļu satiksmes negadījumos cietušo personu skaita samazinājumu 2020.gadā varētu netikt sasniegts, liecina valdībā izskatītais informatīvais ziņojums par ceļu satiksmes drošības plāna 2017.-2020.gadam starpposma ietekmes izvērtējumu.

Satiksmes ministrija (SM) informatīvajā ziņojumā skaidro, ka Ceļu satiksmes drošības plāns 2017.-2020.gadam ir izstrādāts, lai sasniegtu izvirzīto politikas mērķi - samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo smagi ievainoto personu skaitu par 50% laika periodā no 2010. līdz 2020.gadam.

Informatīvajā ziņojumā teikts, ka 2010.gadā negadījumos bojā gāja 218 personas, un mērķis bija 10 gadu laikā samazināt avārijās bojāgājušo skaitu līdz 109 personām 2020.gadā. SM norāda, ka mērķis samazināt bojāgājušo skaitu netika izpildīts ne 2017.gadā, kad bojā gāja 136 cilvēki, ne 2018.gadā, kad bojā gāja 148 cilvēki. Atbilstoši Ceļu satiksmes drošības plānam 2017.-2020.gadam bojāgājušo skaitam 2017.gadā nevajadzēja pārsniegt 131 cilvēku, bet 2018.gadā - 124 cilvēkus.

Tāpat nav izdevies samazināt arī ceļu satiksmes negadījumos smagi cietušo skaitu. 2010.gadā avārijās tika smagi ievainotas 569 personas, tātad plāns paredz mērķi 10 gadu periodā samazināt smagi ievainoto skaitu līdz 284 personām 2020.gadā. SM norāda, ka arī šis mērķis netika izpildīts ne 2017.gadā, kad smagi tika ievainotas 496 personas, ne 2018.gadā, kad smagi ievainotas 542 personas. Plāns paredzēja smagi ievainoto skaitu 2017.gadā samazināt līdz 370 personām, bet 2018.gadā - līdz 341 personai.

SM norāda, ka, vērtējot ceļu satiksmes negadījumu seku smaguma pakāpes samazinājumu, secināms, ka 2010.gadā bojāgājušo skaita attiecība uz 100 negadījumiem ar cietušajiem bija 6,8, savukārt 2017.gadā šī attiecība bija 3,5 pret mērķi 4,4, un 2018.gadā attiecība bija 3,7 pret mērķi 4,1. SM norāda, ka kopumā bojāgājušo skaits pret avāriju skaitu samazinās, bet mērķis ir 2020.gadā panākt, lai bojāgājušo skaits uz 100 ceļu satiksmes negadījumiem ar cietušajiem veido attiecību 3,4.

SM skaidro, ka, aplūkojot pārējos rezultatīvos rādītājus, redzams, ka izvirzītais mērķis un lielākais progress ir sasniegts attiecībā uz bojāgājušo mototransporta vadītāju un pasažieru skaita samazinājumu - attiecīgi 2017.gadā bojāgājušo mototransporta vadītāju un pasažieru skaits bijis par 50% mazāks nekā bija pieļauts plānā, bet 2018.gadā - par 30,8% mazāk.

Tāpat mērķis ir sasniegts attiecībā uz bojāgājušo skaitu, kas radušies nepareiza braukšanas ātruma izvēles dēļ - attiecīgi 2017.gadā šāda iemesla dēļ bojā gājuši par 32,3% mazāk nekā bija pieļauts plānā, bet 2018.gadā - par 31% mazāk. Arī ceļu satiksmes negadījumos, kurus izraisījuši vadītāji alkohola reibumā, sasniegts mērķis - attiecīgi 2017.gadā šādos negadījumos bojā gāja par 14,3% mazāk personu nekā bija pieļauts plānā, bet 2018.gadā - par 15,4% mazāk.

SM norāda, ka, vērtējot pārējos rezultatīvos rādītājus, redzams, ka situācija ir vērtējama kā kritiska un izvirzītais mērķis attiecībā uz ceļu satiksmes negadījumu skaita vai cietušo personu skaita samazinājumu 2020.gadā varētu netikt sasniegts.

Piemēram, cietušo bērnu skaits 2017.gadā bija par 110% vairāk nekā pieļauts plānā, bet 2018.gadā - par 102,9% vairāk. Tāpat arī smagi ievainoto gājēju skaits 2017.gadā par 22,3% pārsniedza izvirzīto mērķi, bet 2018.gadā - par 39,1%. Bojāgājušo velosipēdistu skaits 2017.gadā plānā pieļauto pārsniedza par 37,5% un 2018.gadā - par 12,5%.

Turklāt arī smagi ievainoto velosipēdistu skaits plānā izvirzīto mērķi 2017.gadā pārsniedza par 28% un 2018.gadā - par 195,7%. Smagi ievainoto mototransporta vadītāju un pasažieru skaits 2017.gadā plānā pieļauto pārsniedza par 29,2% un 2018.gadā - par 63,6%, bet smagi ievainoto vieglo automobiļu vadītāju un pasažieru skaits pieļauto pārsniedza attiecīgi par 47,7% 2017.gadā un par 53,2% 2018.gadā. Tāpat arī smagi ievainoto skaits ceļu satiksmes negadījumos, kas izraisīti vadītājiem esot alkohola reibumā, pārsniedzis plānā pieļauto - attiecīgi par 23,4% 2017.gadā un par 53,5% 2018.gadā.

Latvijā

“Polija un Latvija apzinās, ka Eiropai ir jāstrādā pie konkurētspējas veicināšanas, inovācijām un birokrātijas mazināšanas un nākamo pusgadu šiem jautājumiem pievērsīs pastiprinātu uzmanību. Mēs varam strādāt kopā un pastiprināt jau līdz šim veiksmīgo sadarbību,” par secinājumiem pēc divu dienu vizītes Polijā norāda ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Polija nākamos sešus mēnešus būs prezidējošā valsts ES Padomē.

Svarīgākais