Eiropas Savienības pilsone, 2 bērnu māmiņa no Latvijas Kristīne Misāne, kura ir bēgusi no vardarbības Dienvidāfrikā (DĀR), bet šobrīd atrodas stingrā režīma cietumā Dānijā, lūdz Dānijas Karalistes prokuratūru atlikt viņas izdošanu kriminālvajāšanai uz DĀR līdz tiks saņemta atļauja pārsūdzēt lēmumu par viņas izdošanu Dānijas Karalistes Augstākajā tiesā (Supreme Court). Ja prasība netiks apmierināta, K. Misānei draud 15 gadu cietumsods DĀR par sava bērna "nolaupīšanu", par ko sievietes mītnes valstī Latvijā piemērojamais sods ir mazāks par 3 mēnešiem, informē apsūdzētās pārstāvji.
2019. gada 13. novembrī Kopenhāgenas tiesa lēma K. Misāni atbrīvot , jo DĀR nebija viņu pārņēmusi noteiktajās 30 dienās. Tomēr tajā pašā tiesā Dānijas prokuratūra cēla pretprasību un paturēja sievieti ieslodzījumā, savu lēmumu pamatojot ar to, ka K. Misānei Dānijā nav dzīvesvietas.
2019. gada 15.novembrī notika Austrumu augstākā tiesa, kura lēma, ka K. Misāne jāpatur ieslodzījumā un 30 dienu pārņemšanas termiņš, kuru neizmantoja Dienvidāfrika, nav pārkāpts.
K. Misānes pārstāvji ir iesnieguši tiesā prasību šo lēmumu pārsūdzēt Augstākajā tiesā (Supreme Court), tomēr atļauja pārsūdzībai jāgaida vismaz trīs, četrus mēnešus, kas nozīmē, ka tā tiks saņemta ne ātrāk kā 2020. gada februāra beigās.
K. Misānes pārstāvji ir pārliecināti, ka izdot viņu kriminālvajāšanai uz Dienvidāfriku, nesagaidot lēmumu par pārsūdzību, būtu sievietes tiesību pārkāpums.
Turpina K. Misānes pārstāvji: "Nav noslēpums, ka apstākļi Dienvidāfrikas ieslodzījuma vietās ir necilvēcīgi, ko apstiprina gan ANO, gan arī starptautiskās cilvēktiesību organizācijas "Amnesty Inernational" atzinumi. Tieši tāpēc jebkurai Eiropas Savienības valstij ir jābūt ieinteresētai novērst precendentu un darīt visu iespējamo, lai Eiropas Savienības pilsone netiek nosūtīta uz 3. pasaules valsti, kas var apdraudēt viņas dzīvību un veselību. Diemžēl Dānijas atbildīgās institūcijas, lemjot par K. Misānes izdošanu, ir pārkāpušas gan bērnu tiesības un intereses, kas visā pasaulē tiek uzskatītas par prioritārām, gan arī nav ievērojušas K. Misānes tiesības uz veselības aprūpi, kas pienākas hroniskiem sirds slimniekiem. Ņemot vērā šos apstākļus, pārsūdzības atļaujas nesagaidīšana būtu pēdējais punkts, kas iznīcinātu Kristīnes Misānes vēl atlikušās cerības ne tikai uz taisnīgu tiesu, viņu pārņemot Latvijai, bet arī iespēju satikt savus divus mazgadīgos bērnus."