Valsts kontrole ceļ trauksmi: Tūkstošiem iedzīvotāju dzīvo dzīvībai bīstamos namos

 
Attēlam ir ilustratīva nozīme ©Kaspars Krafts/F64 Photo Agency

Dzīvojamo ēku drošība Latvijā pasliktinās un to drošības kontrole nedarbojas pietiekami labi, otrdien žurnālistiem sacīja valsts kontroliere Elita Krūmiņa, informējot par Valsts kontroles revīzijā konstatēto.

"Revīzijā konstatētais rada nopietnu satraukumu. Likumi it kā ir, kontrolētāji it kā kontrolē, īpašnieki it kā uztur, bet namu stāvoklis mūsu acu priekšā pasliktinās. Ir nepieciešama valsts politika, kā šo situāciju risināt," sacīja Krūmiņa.

Viņa piebilda, ka tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju dzīvo savos vai īrētos dzīvokļos pašvaldību apsaimniekotos daudzdzīvokļu namos, no kuriem daudzi ir veselībai un dzīvībai bīstami.

Valsts kontrole pievērsās tieši daudzdzīvokļu māju uzturēšanas jautājumam, jo tās ir apmēram 1 000 000 jeb 70% no visiem Latvijas mājokļiem. Revīzijā secināts, ka kopš denacionalizācijas atbildīgās institūcijas nav veicinājušas dzīvokļu īpašnieku atbildību ne par savu mājokli, ne arī par pašu ēku - kāpņutelpām, liftiem, jumtu, balkoniem u.c. elementiem.

Situācijā, kad, no vienas puses, īpašnieki ir atbildīgi par ēkas atbilstību drošuma prasībām, bet, no otras puses, - ir tiesīgi lemt par apsaimniekošanas maksas apmēru, diemžēl pārsvarā ir dominējuši zemajā maksātspējā balstītie risinājumi, secinājusi Valsts kontrole.

Vienlaikus Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins stāstīja, ka atbilstoši revīzijā konstatētajam pašvaldībās mazāk nekā 50% dzīvojamo ēku ir veikta vizuālā apskate, lai vispār novērtētu to stāvokli. Līdz ar to arī nav izveidoti ēku uzturēšanas darbu plāni un nepieciešamo darbu tāmes.

Revīzijā revidenti pārliecinājās, ka arī gadījumos, kad atbildība par apsaimniekošanas maksu gulstas uz pašvaldībām un to dibinātajiem namu apsaimniekotājiem, apsaimniekošanas maksas nav noteiktas atbilstoši māju uzturēšanas vajadzībām.

"Apsaimniekošanas maksas daudz kur ir dramatiski zemas, piemēram, četri vai astoņi centi par kvadrātmetru. Par šādu maksu neko nevar izdarīt, varbūt vienīgi kārtot lietvedību, vai nopļaut zāli, bet kapitālos remontus par šādu apsaimniekošanas maksu plānot nevar," uzsvēra Korčagins.

Revīzijas laikā pārbaudītas 119 mājas desmit pašvaldībās, taču Valsts kontrole ieguvusi informāciju tikai par 82 ēku stāvokli. Konstatēts, ka vairāk nekā 60% ēku pastāv nopietni ugunsdrošības riski, kā arī 60% māju konstatēti cita veida bojājumi, kas būtiski apdraud ēku drošību.

Korčagins norādīja, ka pašvaldības bieži vien ir gan ēku īpašnieki, gan apsaimniekotāji, gan arī uzraugi būvvalžu personā. Tomēr revīzijā ir konstatēts, ka pašvaldības neveic pienākumu pietiekamā apmērā. "Savlaicīgi neveicot investīcijas, mājokļu stāvoklis pasliktinās, arvien biežāk rodas avārijas situācijas un remontdarbi izmaksā vairāk. Ne visi ēku īpašnieki izprot savu pienākumu investēt ēkās un rūpēties par to drošību," norādīja Korčagins.

Likumdevējs pašvaldību būvvaldēm ir uzticējis pienākumu būt par uzraugu, kam ir pienākums uzraudzīt, lai to teritorijā esošās ēkas ir drošas. Būvvaldēm ir tiesības iejaukties situācijās, kad netiek veikti pienākumi ēku drošības garantēšanai.

Revīzijā secināts, ka būvvaldes pārbaudes lielākoties veic, tikai reaģējot uz iedzīvotāju sūdzībām, nevis plānveidīgi strādājot, lai visupirms pievērstos drošības ziņā visriskantāko ēku situācijas uzlabošanai. Revīzijā atklāts, ka būvvaldes kopš 2015.gada nav izmantojušas iespēju bez maksas saņemt no kadastra informācijas sistēmas datus par ēkām. Tātad faktiski pašvaldības līdz revidentu iesaistei nemaz nezināja kopējo būvju apjomu, kas tām jāuzrauga, skaidroja Korčagins.

Turklāt pat gadījumos, kad būvvalde konstatē nozīmīgus ēkas bojājumus, neseko saistoši lēmumi nepilnību novēršanai. Līdz ar to īpašniekiem trūkst kontrolējošās institūcijas spiediena īpašumus sakārtot. Valsts kontroles ieskatā pašvaldībām un to būvvaldēm, lai nodrošinātu ēku drošību, jākoncentrējas uz riskantāko jomu kontroli, gan laikus atklājot bojājumus, gan nosakot pienākumu īpašniekiem novērst jau radušos apdraudējumu.

Šādas attieksmes, kad ēku drošības garantēšanā iesaistīto pienākumi lielākoties eksistē tikai "uz papīra", un zemās maksātspējas dēļ daudzdzīvokļu ēkas nav pienācīgi uzturētas. Daudzu desmitu gadu laikā tās ir nolietojušās tiktāl, ka daudzās uzturēties ir bīstami, norādīja Korčagins.

Kamēr ēkas turpina degradēties, apdraudot iemītniekus, garāmgājējus un vidi, pieaug arī remontdarbiem nepieciešamās izmaksas, uzsvēra Korčagins. Valsts kontrole ir aplēsusi, ka, lai novērstu iedzīvotāju mitināšanos revīzijas laikā atklātajā 51 ugunsnedrošajā mājā, jauna dzīvojamā fonda veidošanas izmaksas būtu 29 miljoni eiro.

Revīzijas rezultātā Valsts kontrole sniegusi ieteikumus Ekonomikas ministrijai un pašvaldībām gan par to, kā uzlabot pārvaldīšanas un apsaimniekošanas pakalpojumu, gan par to, kā pilnveidot uzraudzības mehānismu.

"Tā kā ēku sakārtošanai nepieciešamie līdzekļi pārsniedz īpašnieku maksātspēju, viens no risinājumiem būtu finansiāla atbalsta mehānisma radīšana tiem ēku īpašniekiem, kas vēlas veikt ieguldījumus savas mājas drošības uzlabošanai. Vienlaikus visiem iesaistītajiem ir aktīvi jāstrādā, veidojot dzīvokļu īpašniekiem izpratni, ka dzīvoklis ir daļa no visas mājas un jārūpējas ne tikai katram par savu telpu, bet arī kopīpašumu - visu ēku," sacīja Korčagins.

Revīzija veikta Daugavpils un Valmieras pilsētās, Alojas, Ērgļu, Gulbenes, Limbažu, Olaines, Saldus, Tērvetes un Ventspils novados.

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) norādīja, ka mājokļu sakārtošanai Latvijā būtu nepieciešami vairāki valsts budžeti, līdz ar to tas nevar notikt strauji, bet pakāpeniski. "Nacionālajā attīstības plānā ir sadaļa "Mājoklis" un esam pieprasījuši regulāru finansējumu mājokļu jautājumu risināšanai," viņš piebilda.

Tāpat ministrs piekrita Valsts kontroles revīzijā secinātajam, ka daudzu pašvaldību būvvaldēm pietrūkst kompetences un kapacitātes ēku uzraudzības nodrošināšanai. Nemiro pauda uzskatu, ka nākotnē būtu jādomā par Būvniecības valsts kontroles biroja pilnvaru paplašināšanu uzraudzības jautājumos, īpaši ņemot vērā to, ka patlaban visi procesi būvniecībā jau notiek digitāli.

Savukārt Latvijas Pašvaldību savienības Dzīvokļu apakškomitejas vadītājs Jurijs Strods norādīja, ka problēmu cēlonis ir konsekventas mājokļu politikas trūkums, kā arī nepietiekamais valsts atbalsts, kas ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā. Tāpat problēmas rada iedzīvotāju zemā maksātspēja un dzīvokļu īpašnieku izpratnes trūkums par pienākumiem.