Zemju īpašniekiem, mežsaimniekiem, lauksaimniekiem un arī dīvānzemniekiem parādījusies cerība, ka valdība vēl šogad dzēsīs savus pērnos parādus par saimnieciskās darbības ierobežojumiem dabas aizsardzības vārdā.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija iesniegusi Ministru kabinetā pieprasījumu dzēst iztrūkumu Dabas aizsardzības pārvaldes budžetā no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Protams, neparedzēts šis gadījums nav ne vismazākajā mērā, jo, arvien palielinot aizsargājamo teritoriju apjomus un kompensāciju spektru, izmaksājamās naudas daudzums neizbēgami pieaug. Vairāk mikroliegumu un vairāk sugu, kuru postījumus valsts kompensē īpašniekiem. Pastāv aizdomas, ka dažam labam kompensāciju saņemšana jau pārvērtusies par sava veida biznesu, tādēļ tiek rosināts pilnībā pārskatīt kompensāciju piešķiršanas principus un apjomus.
Neatkarīgā jau vēstīja, ka 2019. gadā kompensāciju budžeta iztrūkums pārsniedza miljonu eiro, jo no jauna tika apstiprināts 161 lēmums par nemedījamo un migrējošo sugu nodarītajiem zaudējumiem un 4 lēmumi par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. Pēc Dabas aizsardzības pārvaldes prognozēm, šī gada beigās neizmaksāto kompensāciju apjoms varētu sasniegt pat divus miljonus, jo arī šogad budžetā kompensācijām atvēlēts tikai pusmiljons eiro. Nepiešķirot papildu līdzekļus, parāds aug.
Tāpēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija vērsusies pēc palīdzības valdībā. Dabas aizsardzības departamenta direktore Daiga Vilkaste skaidro, ka līdztekus naudas piešķiršanai Ministru kabinetam arī jānosaka, kam un kādā secībā kompensācijas tiks izmaksātas. Acīmredzot ministrija rēķinās, ka visiem pieprasījumiem naudas tāpat nepietiks.
Saglabājot spēkā pašreizējo kārtību, kompensāciju prasījumu skaits arvien pieaugs, tādēļ ministrija ir arī sagatavojusi pilnīgi jaunu noteikumu projektu, kas regulēs kompensāciju izmaksu. Daiga Vilkaste skaidro, ka veidi paliks tie paši, taču mainīsies aprēķina formulas. Tā rezultātā kompensāciju apjoms, piemēram, akvakultūrā saruks.
Valdības lēmumu par ārkārtas līdzekļu piešķiršanu kompensācijām ministrija gaida vēl janvārī. Savukārt, kad varētu tikt skatīts jaunais kompensāciju aprēķina regulējums, nav zināms, jo noteikumu projekts vispirms aizsūtīts saskaņošanai Eiropas Komisijā, lai tā izvērtē - vai plānotais valsts atbalsts nekropļos konkurenci.