Ceturtdiena, 25.aprīlis

redeem Bārbala, Līksma

arrow_right_alt Latvijā

Māsas un vecmātes skaļāk uzsvērs sava darba nozīmi

MĀSU IELENKUMĀ. Veselības ministre Ilze Viņķele Māsu un vecmāšu gada atklāšanā teica, ka šogad rūpēsies par māsu un vecmāšu darba novērtējumu, pienācīgiem darba apstākļiem un atalgojumu, savukārt Latvijas Māsu asociācijas vadība – Ilze Ortveina (no kreisās) un Dita Raiska – uzsver, ka pēc pagājušā gada notikumiem vairs nevēlas būt frontes līnijā ar politiķiem © Ģirts Ozoliņš/F64 Photo Agency

Pasaules Veselības organizācija (PVO), atzīmējot māsu profesijas pamatlicējas Florences Naitingeilas 200. dzimšanas dienu, 2020. gadu ir pasludinājusi par Starptautisko māsu un vecmāšu gadu, lai godinātu māsu un vecmāšu būtisko lomu veselības aprūpes un cilvēku labklājības nodrošināšanā un uzlabošanā. «Mēs piedzīvojam unikālu laiku māsas profesijas atzīšanā, jo trīs gadus saspringtā darbā mēģinājām pārliecināt sabiedrību un arī Veselības ministriju, ka Latvijā vispār ir māsas, ka māsa nav kāda labā roka, bet atsevišķa profesija, kurai ir ļoti liela nozīme,» uzsver Latvijas Māsu asociācijas viceprezidente Ilze Ortveina.

Latvijas Māsu asociācija un Latvijas Vecmāšu asociācija šogad ar dažādu pasākumu starpniecību runās par māsu un vecmāšu darbu, aktualizējot pasaulē un Latvijā abām šīm profesijām svarīgākos jautājumus. Latvijas Māsu asociācijas vadītāja Dita Raiska saka: «Šis gads sniedz iespēju reizi paaudzē atzīmēt māsu un vecmāšu profesijas nozīmīgumu, kā arī pateikties viņām par darbu un to, ko profesija var sniegt cilvēkam, sabiedrībai un veselības aprūpei kopumā.» PVO aktualizējusi šo profesiju problēmjautājumus, un viens no tiem ir māsu un vecmāšu trūkums, piemēram, aprēķināts, ka 2030. gadā pasaulē trūks deviņi miljoni māsu. «Ņemot vērā, ka māsas un vecmātes ir veselības aprūpes mugurkauls, tad pamatots ir starptautisko veselības ekspertu secinājums, ka māsu un vecmāšu trūkums ir drauds pieejamas un kvalitatīvas veselības aprūpes nodrošināšanai,» turpina D. Raiska.

Sabiedrība māsu un vecmāšu darba slodzes un atalgojuma jautājumiem uzmanību pievērsa pērn, kad mediķi izgāja ielās piketējot, tomēr, kā uzsver I. Ortveina, šim gadam jābūt sadarbības ceļa iezīmēšanas gadam, nevis frontes līnijai. «Pagājušais gads pagāja sīvās cīņās par taisnīgu atalgojumu,» saka māsa, «tomēr ne tikai par to, jo māsas, tāpat kā vecmātes, ilgstoši iestājas par to, lai abas šīs profesijas tiktu uztvertas kā patstāvīgas profesijas, nevis kāda piedevas, nevis kāda labā roka.»

Kāda ir situācija Latvijā ar māsu un vecmāšu pietiekamību un noslodzi? Diemžēl tā ir neiepriecinoša. Valsts kontrole, pētot cilvēkresursus veselības aprūpē, uzsvēra, ka medicīnas māsu skaits veselības aprūpē ir nepietiekams un turpina sarukt, turklāt nozarē nodarbināto māsu vecuma struktūra ir izteikti novecojoša - 20 procenti māsu ir pirmspensijas un pensijas vecumā. Eiropas Savienības valstīs vidēji uz 100 000 iedzīvotāju ir 8,4 māsas, bet Latvijā - 4,8. Māsu darbs un kompetence valsts apmaksātajā veselības aprūpes sistēmā netiek pienācīgi novērtēta, tāpēc māsas dodas strādāt uz privāto veselības aprūpes sektoru un ārvalstīm. Valsts kontroles revidenti, piemērojot Pasaules Bankas ekspertu metodiku, aprēķināja, ka Latvijā būtu nepieciešamas 12 646 medicīnas māsas. Tā kā ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā ir reģistrētas 9048 māsas (turklāt ne visas strādā savā amatā), Latvijā ir par 3598 medicīnas māsām mazāk nekā vidēji Eiropas Savienībā. Veselības ministrija savos ziņojumos rēķinājusi, ka slimnīcās māsu deficīts ir ap 1500 māsu. Arī vecmāšu skaits ir mazāks nekā vidēji Eiropā. Latvijas Vecmāšu asociācijas vadītāja Vija Bathena-Krastiņa pieļauj, ka situācija ar vecmātēm nav tik kritiska kā ar māsām, tomēr «pa naža asmeni mēs visu laiku staigājam», īpaši ņemot vērā vecmāšu vecuma struktūru. «Mēs šajā gadā vairāk vēlamies runāt par savu profesionālo identitāti un iegūt lielāku pašcieņu, jo vecmātes profesija ir bagāta ar kompetencēm, kuras varam sniegt iedzīvotājiem,» Neatkarīgajai sacīja V. Bathena-Krastiņa.

***

Māsas un vecmātes Latvijā

Latvijā ir 4,8 praktizējošas māsas uz 100 000 iedzīvotāju, bet Eiropas Savienības valstīs vidēji šis rādītājs ir 8,4

• Katru gadu aptuveni 250 personu iegūst māsas kvalifikāciju, bet tikai 60 uzsāk darbu slimnīcās

• Māsu vecuma struktūra ir izteikti novecojoša - 20% māsu ir pirmspensijas un pensijas vecumā

• Latvijā ārstniecības personu reģistrā ir 8791 māsa, taču pēc Latvijas Māsu asociācijas aplēsēm faktiski veselības aprūpes nozarē strādājošo māsu skaits ir ap 5000

• Valsts kontrole aprēķinājusi, ka Latvijā atbilstoši pasaules standartiem būtu nepieciešamas 12 646 medicīnas māsas

Latvijā ir 445 vecmātes, no viņām sertificētas 359

• Vecmāšu nodrošinājums uz 100 000 iedzīvotāju Latvijā ir 22,8 vecmātes, savukārt Eiropas Savienībā - 37,9

• Saskaņā ar Pasaules Bankas rekomendācijām, Latvijā vajadzīgas vēl 295 vecmātes

Avots: Veselības ministrija, Valsts kontrole