Salīdzinājumā ar novembri decembrī Latvijā palielinājies bezdarbs

© Dmitrijs Suļžics/F64

Latvijā 2019.gada beigās reģistrētā bezdarba līmenis bija 6,2% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,4 procentpunktiem vairāk nekā mēnesi iepriekš, aģentūra LETA uzzināja Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA).

Savukārt salīdzinājumā ar 2018.gada beigām pērn Latvijā reģistrētā bezdarba līmenis samazinājies par 0,2 procentpunktiem.

2019.gada beigās NVA bija reģistrēti kopumā 57 808 bezdarbnieki, kas ir par 4025 cilvēkiem vairāk nekā mēnesi iepriekš, kad aģentūrā bija reģistrēti 53 783 bezdarbnieki. Savukārt salīdzinājumā ar 2018.gada beigām reģistrēto bezdarbnieku skaits samazinājies par 1780.

Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis pagājušā gada beigās joprojām bija Rīgas reģionā - 4,3%, kas ir par 0,4 procentpunktiem vairāk nekā novembra beigās, bet augstākais reģistrētā bezdarba līmenis bija Latgales reģionā - 13,8%, kas ir par 0,5 procentpunktiem vairāk nekā pirms mēneša.

Vienlaikus Vidzemē reģistrētā bezdarba līmenis decembrī pieaudzis par 0,3 procentpunktiem un mēneša beigās bija 5,9% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, Zemgalē reģistrētā bezdarba līmenis pieaudzis par 0,6 procentpunktiem un bija 6,3% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, bet Kurzemes reģionā reģistrētā bezdarba līmenis palielinājies par 0,8 procentpunktiem, sasniedzot 7,2%.

Nodarbinātības valsts aģentūras dati liecina, ka Rīgā reģistrētā bezdarba līmenis pagājušā gada beigās bija 4%, kas ir par 0,3 procentpunktiem vairāk nekā mēnesi iepriekš.

Mēnesi iepriekš - 2019.gada novembra beigās - Latvijā reģistrētā bezdarba līmenis bija 5,8% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, savukārt 2018.gada beigās reģistrētā bezdarba līmenis bija 6,4% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.

Latvijā

Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība (LMZKB) un vairākas radošo nozaru organizācijas aicina noteikt viena gada moratoriju to pieminekļu pārvietošanai, kas tiek pamatota ar totalitāro režīmu slavināšanu, šajā laikā aicinot diskutēt par kultūrvides pārmaiņām.

Svarīgākais