Cietumos sēž 511 dzimumnoziedznieki, no tiem 8 sievietes
Ieslodzījuma vietās Latvijā pašlaik sodu izcieš 511 dzimumnoziedznieki, bet finansējuma trūkuma dēļ netiek realizēta Valsts probācijas dienesta programma šādu likumpārkāpēju pāraudzināšanai.
Lielākā daļa šo noziedznieku izcieš sodu par izvarošanu – 245, no tiem sešas sievietes, kā arī par vardarbīgu dzimumtieksmes apmierināšanu – 170, no tiem divas sievietes. 82 personas izcieš sodu par pavešanu netiklībā, bet 14 – par dzimumsakariem ar personu, kas nav sasniegusi 16 gadu vecumu. Savukārt Valsts Probācijas dienesta uzraudzībā pašlaik ir 159 dzimumnoziedznieki. 2009. gada pirmajā pusgadā par dažāda veida seksuālajiem noziegumiem ar brīvības atņemšanas sodu notiesātas 54 personas, bet 19 personām noteikts nosacīts sods. Lielākā daļa šo dzimumnoziedznieku saņēmuši sodu – brīvības atņemšana uz laiku no 5 – 10 gadiem.
„Zinot, ka cietums cilvēku nelabo un ja ar notiesāto nenotiek nekāds darbs, lai novērstu recidīvu, tad, kādi cilvēki iznāk no cietuma? Diemžēl no valdības puses atbalsta šīs problēmas risinājumam nav,” sacīja Probācijas dienesta vadītājs Aleksandrs Dementjevs. Ekonomējot valsts naudu, dienests sameklējis finansējumu ārpus Latvijas, Norvēģijā, lai beidzot Latvijā ieviestu dzimumnoziedznieku resocializācijas programmu. To plānots īstenot gan četrās ieslodzījuma vietās - Grīvas, Jēkabpils un Valmieras cietumos, kā arī Cēsu nepilngadīgo ieslodzījuma vietā, gan ārpus cietuma, kad dzimumnoziedznieks jau sodu izcietis, bet saskaņā ar tiesas lēmumu viņam jāatrodas probācijas uzraudzībā.
Probācijas dienesta Uzraudzības nodaļas vadītājs Mihails Papsujevičs stāsta, ka norvēģu finansēta projekta ietvaros tiks apmācīti speciālisti – treneri, kuri strādās ar dzimumnoziedzniekiem, tiks izstrādāts riska faktoru novērtēšanas „instruments” tieši darbam ar dzimumnoziedzniekiem, ieviesta pati dzimumnoziedznieku uzvedības korekcijas programma gan darbam ieslodzījumā, gan darbam ar sodu izcietušajiem, kuri atgriezušies sabiedrībā.
Projekta līdzautors Anvars Zavackis stāsta, ka dzimumnoziedzniekiem ir uzvedības un domāšanas traucējumi, kas veicina noziegumu izdarīšanu, piemēram, maldīgi uzskati par cilvēku uzvedību, attiecībām. Otrkārt, šiem cilvēkiem ir grūtības ar sevis pārvaldīšanu – ne visi seksuālie noziegumi tiek pastrādāti tāpēc, ka kāds vēlas seksu, bet liela daļa – dusmu un atriebības dēļ. Seksuālie noziegumi tiek pastrādāti arī tāpēc, ka šīm personām ir deviantas seksuālas fantāzijas, tas ir, ar novirzēm, līdz ar to svarīgi ir strādāt ar dzimumnoziedzniekiem, lai mazinātu gan agresiju, gan mainītu uzvedību.
Latvijā nav datu, cik no dzimumnoziedzniekiem izdara atkārtotus noziegumus, jo, kā uzsver A. Dementjevs, nav vienotas izpratnes, kas ir recidīvs. Tuvākajā laikā Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs plāno izveidot dzimumnoziedznieku datu bāzi, kas varētu palīdzēt analizēt recidīva fenomenu. Recidīva procents dienesta klientiem esot neliels – tikai 4% no cilvēkiem, kuri bijuši dienesta uzraudzībā, izdarījuši atkārtotus noziegumus. Jaunā projekta mērķis ir mazināt dzimumnoziegumu recidīvu.
A. Zavackis norāda, ka Lielbritānijā, no kurienes arī Latvija smeļas pieredzi, recidīvs tiem, kuri izdarījuši noziegumus pret bērniem, bet nav izgājuši programmu, ir 9,2%, bet tiem, kuri izgājuši programmu – 4%. Nekur pasaulē nav izdevies atrast programmu, kas dotu tādu rezultātu kā recidīvu – nulles procentu.
