Seksuāla rakstura piedāvājumus internetā no pieaugušajiem saņēmuši teju piektā daļa jauniešu vecumā no 14 līdz 18 gadiem un 10 procentu bērnu vecumā līdz 13 gadiem, liecina Net Safe Latvia drošāka interneta centra pētījums.
Apmēram puse bērnu par to pastāstījuši pieaugušajiem, bet 38 procenti vecāku atzīst, ka neko nav darījuši situācijas risināšanai. Situācijai ir arī otra puse – no valsts budžeta dzimumnoziedznieku pāraudzināšanai, lai pasargātu bērnus, nav atvēlēts neviens lats.
Valsts probācijas dienests (VPD) sadarbībā ar centru pret vardarbību Dardedze norvēģu finansēta projekta ietvaros veic speciālistu sagatavošanu darbam ar dzimumnoziedzniekiem, strādā pie dzimumnoziedznieku korekcijas sistēmas izveides, kā arī pie upuru atbalsta sistēmas attīstīšanas. Diemžēl no mūsu pašu valsts budžeta šīm programmām nav piešķirts neviens lats, atzīst VPD vadītājs Aleksandrs Dementjevs. Tas skan absurdi, bet VPD apliecina, ka līdz šim neviena programma, lai strādātu ar dzimumnoziedzniekiem, par valsts naudu nav ieviesta. Ar norvēģu atbalstu augusta beigās ir izveidota pirmā personu, kuri sodīti par dzimumnoziegumiem, sociālās korekcijas grupa, bet septembrī visā Latvijā sāks strādāt astoņas šādas grupas Valmierā, Rīgā, Jelgavā, Rēzeknē, Daugavpilī, Kuldīgā. To ietvaros speciāli apmācīti probācijas speciālisti strādās ar dzimumnoziegumus izdarījušām personām, lai samazinātu recidīva procentu. Proti, lai šie cilvēki saprastu savus nodarījumus, arī paši sevi – kas viņus mudina izdarīt šādus noziegumus – un likumpārkāpumus vairs nepastrādātu. Projekta vadītājs Imants Jurevičius stāsta, ka no septembra darbs sāksies arī Valmieras un Jēkabpils cietumos.
A. Dementjevs apstiprina: ja nebūtu šāda projekta kopā ar Ieslodzījumu vietu pārvaldi, cietumos darbs ar dzimumnoziedzniekiem nevarētu notikt, jo saskaņā ar likumu VPD nekāds darbs cietumos nav jāveic. "Tas ir absurds," vairākkārt atkārto A. Dementjevs. Tas ir tāds pats absurds kā fakts, ka probācijai nav pakļauti dzimumnoziedznieki, kuri pavada ieslodzījumā visu piespriesto sodu. Viņi iznāk no cietuma un nevienam nav jāuzrauga. Tiek uzraudzīti tikai tie, kuri sodīti nosacīti vai atbrīvoti pirms termiņa. VPD cer arī uz Tieslietu ministriju, ka probācijas uzraudzību varētu sākt no nākamā gada, nevis no 2015., kā tas iecerēts. Ko tas nozīmētu? "Pašlaik tiesa dzimumnoziedzniekam var noteikt policijas uzraudzību, bet mēs esam ierosinājuši, ka to varētu aizstāt ar probācijas uzraudzību, kas ir daudz plašāka uzraudzība, īpaši tas būtu svarīgi dzimumnoziegumu kontekstā," skaidro A. Dementjevs. Piemēram, tā būtu kontrole, kur šī persona iet, vai lieto internetu. Turklāt VPD vēlētos, lai dienestam būtu tiesības iet pie tiesneša un ziņot, ka konkrētā persona tomēr vēl nav atbrīvojama no ieslodzījuma pirms laika. Pēc pasaulē veiktajiem pētījumiem, ja ar dzimumnoziedznieku tiek veikts korekcijas darbs, nozieguma recidīvs ir 10%, savukārt tiem, ar kuriem netiek strādāts, gandrīz 20%.