Ģirģens sola veikt pārbaudes saistībā ar pārkāpumiem valsts robežas joslas ierīkošanā

Valsts robežsardzē ir sāktas dienesta pārbaudes saistībā ar Valsts kontroles (VK) konstatētajiem pārkāpumiem valsts robežas joslas ierīkošanā un uzturēšanā, šodien žurnālistus informēja iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV).

Tāpat tiks veiktas pārbaudes Nodrošinājuma valsts aģentūrā. "Vērtējam VK argumentus. Rīcība sekos," uzsvēra ministrs.

Ministrs atgādināja, ka Iekšējās drošības birojā (IDB) turpinās izmeklēšana iepriekš sāktajā kriminālprocesā, kurā birojs pērn aizturēja VRS Galvenās pārvaldes Bruņojuma, apgādes un tehnisko resursu pārvaldes priekšnieka vietnieku, bijušo VRS priekšnieku Normundu Garbaru, kā arī divus ceļu būves uzņēmuma pārstāvjus aizdomās par noziegumiem būvniecības procesos, kas veikti robežsardzes un uzņēmuma noslēgto iepirkuma līgumu ietvaros par Latvijas un Krievijas robežas joslas infrastruktūras izbūvi un Latvijas un Baltkrievijas robežu ierīkošanu.

Ministrs skaidroja, ka IeM ir strādājusi roku rokā ar VK vēl pirms revīzijas pabeigšanas, taču ministram nav tiesību iejaukties IDB veiktajā izmeklēšanā. Viņš gan pauda cerību, ka kriminālprocess noslēgsies un būs iespējams iepazīties ar pierādījumu kopumu, lai pieņemtu objektīvus lēmumus. "Attiecībā uz kriminālprocesu patlaban nav pamata pirms termiņa izdarīt pārsteidzīgus secinājumus, lai kādu uzskatītu par vainīgu, jo Latvijā tomēr pastāv nevainīguma prezumpcija," uzsvēra ministrs.

Iepazīstoties ar VK secinājumiem, Ģirģenam radušies divi fundamentāli jautājumi. Pirmkārt, viņam nav saprotams, kā iespējams nonākt līdz aizdomām par valsts līdzekļu prettiesiskus izlietošanu, otrkārt, - kāpēc kontrole notikusi nevis līgumu parakstīšanas laikā, bet tikai pēc vairākiem gadiem.

"Kuram ir atbildība, kāpēc kontroli nav iespējams nodrošināt pirms līgumu parakstīšanas un būtisku līgumu izmaiņām? Es gribētu teikt, ka tā ir valsts un politiķu atbildība. Tā ir viņu atbildība - sakārtot tādu normatīvo aktu bāzi, lai nebūtu pieļaujama valsts līdzekļu izšķērdēšana. Nav prāta, nav vēlmes, nekompetence? Nu tad jāatlaiž tādi cilvēki," uzsvēra ministrs.

Kā piemēru ar normatīvo aktu trūkumu, kas noved pie nelikumībām, ministrs minēja problēmas ar nelegālu cigarešu tirgotāju apkarošanu. Ministrs regulāri vērsis politiķu uzmanību uz nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos, lai šādu rūpalu apkarotu, taču normatīvo aktu izmaiņas netiekot sagatavotas.

"Kad nepieciešams atlaist Rīgas domi, tad triecienā tiek virzīti normatīvie akti caur Saeimu. Lai sakārtotu likumdošanas bāzi uz robežām un nepastāvētu interpretācijas par zemes irdināšanas dziļumu, to nevar izdarīt. Mēs no VK skaidri dzirdējām, ka nav ārējo normatīvo aktu, kas regulētu valsts iekšējās robežas uzturēšanu. Kas par to atbildīgs? Robežsardze? Mums ir Ministru kabinets, Saeima, vesela ierēdņu armija," uzsvēra ministrs.

Viņš atzīmēja, ka valsts pārvaldē iepirkumu komisijās iekļauti locekļi, kuriem nav izpratnes par iepirkumiem, tāpēc nepieciešams piesaistīt nevalstiskās organizācijas, piemēram, "Sabiedrību par atklātību "Delna"" ar neatkarīgu vērtējumu. Ģirģens gan solīja, ka viņš kā iekšlietu ministrs nepieļaušot valsts līdzekļu izšķērdēšanu un viņa vadītā ministra pieprasot katra izlietotā eiro lietderības izvērtējumu.

Ministrs arī norādīja, ka robežsardzes amatpersonas ir mācījušās sargāt robežu, līdz ar to tiem nevar būt plašas un detalizētas izpratnes par būvdarbiem. Robežsargiem alga ir 800 līdz 900 eiro, līdz ar to būvspeciālistus dienestā nevar piesaistīt, jo privātajā sektorā var daudz labāk nopelnīt.

"Kurš būs atbildīgs, lai novērstu korupcijas riskus? Valsts un politiķi. Tas nozīmē, ka, speciālistu pieņemot darbā, ir jānosaka atbilstošs atalgojums. Es domāju, ka vieglāk samaksāt cilvēkam 3000 eiro mēnesī, nekā skatīties bildītes par to, kā piecu gadu laikā esam zaudējuši miljoniem eiro. Mans aicinājums ir pārdomāt valsts pārvaldi kopumā, izvērtēt korupcijas riskus un sakārtot normatīvos aktus," uzsvēra Ģirģens.

Viņš atzīmēja, ka robežas joslas ierīkošana ir notikusi ilgākā laika periodā, līdz ar to lēmumus ir pieņēmušas dažāda līmeņa amatpersonas, no kurām dažas vairs iekšlietu sistēmā nestrādā, taču viņu rīcība noteikti būtu jāizvērtē. "Es skatos, ka līgumi slēgti 2015.gadā. Paskatieties, kurš bija 2015.gadā valsts sekretārs! Nu paskatieties, izvērtējiet!" aicināja ministrs. Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka 2015.gadā IeM valsts sekretāre bija Ilze Pētersone-Godmane.

Ņemot vērā visu minēto, Ģirģens uzskata, ka tagad valdības atbildībā ir sakārtot normatīvos aktus, iestādes vadītājam ir jāievieš kontroles mehānismi un paralēli jāvērtē amatpersonu pieņemtie vai nepieņemtie lēmumi. Viņš gan uzsvēra, ka amatpersonu atlaišana bez pierādījumiem var noslēgties ar valstij negatīvu tiesvedību.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa žurnālistiem apliecināja, ka VK par revīzijas secinājumiem ir informējusi prokuratūru, tāpat VK ir sadarbojusies ar IDB un abas iestādes ir koordinējušas savas darbības. VK padomes locekle Ilze Grīnhofa savukārt norādīja, ka prokuratūra varēs izlemt, vai VK revīziju materiāli jāpievieno esošajam IDB kriminālprocesam vai "jātver vēl kāda lieta".

Viņa informēja, ka sešu mēnešu laikā IeM ir jāizvērtē katras konkrētās amatpersonas atbildība un jāizvērtē iespēja vērst zaudējumu piedziņu pret atbildīgajiem.

"Pilnīgi noteikti, ka, izvērtējot amatpersonu atbildību, ir iespējas, un mēs to arī pārbaudīsim - veikt šo zaudējumu piedziņu. Mēs sagaidām, ka tiks rūpīgi izanalizētas problēmas, lai, izbūvējot robežu ar Baltkrieviju, netiktu pieļautas nelikumības, piemēram, tiks sakārtotas elementāras grāmatvedības lietas," uzsvēra Krūmiņa.

Viņa gan nenoliedza, ka problēmu risināšanā ir jāiesaistās visiem - sākot ar atbildīgajiem darbiniekiem robežsardzē un IeM un beidzot ar ar politiķiem.

Viņa arī uzskata, ka ierēdņiem nav jādzīvo ar sajūtu, ka "pēkšņi no gaisa nokritīs" vajadzīgais normatīvais akts. Tā vietā ir jāveic noteiktas darbības, lai novērstu neskaidrības un veiksmīgi pildītu noteiktos pienākumus.

Kā ziņots, VK skatījumā, ierīkojot Latvijas un Krievijas robežas joslu, vismaz 7,4 miljoni eiro valsts budžeta līdzekļu un mantas izlietoti prettiesiski. VK arī secinājusi, ka vismaz viens miljons eiro budžeta līdzekļu un mantas prettiesiski izlietoti Latvijas-Igaunijas un Latvijas-Lietuvas robežas joslas uzturēšanā.

VK norāda, ka dažādas neatbilstības un darba izpildes kavējumus valsts austrumu robežas joslas ierīkošanā VK revīzijās konstatējusi jau kopš 2016.gada un ir aicinājusi Iekšlietu ministriju tos novērst. Tomēr šajā revīzijā, kurā vērtēta robežas joslas infrastruktūrai un uzturēšanai piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietošanas likumība, secināts, ka, lai gan finansējums tiks izlietots pilnībā, būvniecība nav pabeigta plānotajā laikā, proti, līdz pagājušā gada 31.decembrim.

Attiecībā uz valsts austrumu robežu VK konstatējusi, ka nelikumīgi izcirsti un pazuduši koki, kā arī bijusi novēlota un apšaubāma nocirsto kokmateriālu uzskaite. Tāpat nepamatoti palielinātas robežas joslas platības, turklāt, aizstājot koka laipas ar šķeldas klājumu, nav panākta līdzekļu ekonomija. VK arī secinājusi, ka iepirkums bijis viena dalībnieka interesēs.

Jau ziņots, ka valsts robežas joslas ierīkošana pie Latvijas austrumu robežas ir nacionālās drošības un Šengenas zonas ārējās robežas drošības jautājums. Šim mērķim no valsts budžeta līdzekļiem 2015.-2022.gadam piešķirti vairāk nekā 40 miljoni eiro.

Tāpat ziņots, ka pērn minētajā kriminālprocesā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa neapmierināja IDB ierosinājumu par apcietinājuma piemērošanu Garbaram un diviem SIA "Ceļu būvniecības sabiedrība "Igate"" darbiniekiem, tostarp, valdes priekšsēdētājam un līdzīpašniekam Mārim Peilānam.