Par 2020.gada augu izvēlēta retā un īpaši aizsargājamā Ruiša pūķgalve

 
©Inita Dāniele/Dabasdati.lv

Latvijas Botāniķu biedrība (LBB) par 2020.gada augu izvēlējusies Ruiša pūķgalvi "Dracocephalum ruyschiana" - retu un īpaši aizsargājamu augu, kas sastopams Latvijas vidienē un austrumos mazāk nekā desmit atradnēs, informēja LBB valdes priekšsēdētājs Pēteris Evarts-Bunders.

Viņš stāstīja, ka pūķgalves violeto ziedu forma atgādina pūķa galvu. Augs sastopams skrajos, saulainos un sausos priežu mežos uz osiem vai osveida reljefa formām. Šādu vietu Latvijā kļūst arvien mazāk, jo skrajie priežu meži aizaug ar eglēm, savukārt ģeoloģiskos veidojumus - osus - apdraud grants ieguve, viņš stāstīja.

Izvēloties Ruiša pūķgalvi par gada augu, LBB aicina pievērst uzmanību skraju, saulainu osu mežu apsaimniekošanai un saglabāšanai, kā arī, dodoties dabā, meklēt pūķgalves un ziņot par tām portālā "dabasdati.lv" vai LBB uz e-pastu "botaniku-biedriba@hotmail.com".

Ruiša pūķgalve ir neliels, daudzgadīgs lūpziežu dzimtas augs ar stāvu stublāju, lineārām lapām, vārpveida ziedkopu ar violetiem ziediem, kopumā nedaudz atgādinot Vidusjūras reģiona garšaugu rozmarīnu.

Pūķgalves zied no jūnija vidus līdz jūlija beigām un ir zināmas kā nektāraugi. Augs savu nosaukumu ieguvis par godu holandiešu izcelsmes botāniķim un anatomam Frederikam Ruišam (1638-1731), savukārt ģints nosaukums cēlies no grieķu vārdu salikuma drakón (pūķis) un kefalé (galva), kas raksturo šī auga ziedu formu.

Evarts-Bunders uzsver, ka visās Baltijas valstīs Ruiša pūķgalve ir rets, īpaši aizsargājams augs, kuram nepieciešami specifiski apstākļi - skraji, saulaini, priežu meži uz granšainām, ar kaļķi bagātām augsnēm. Agrāk skraji, gaiši meži izveidojās un saglabājās meža ugunsgrēku ietekmē. Mūsdienās, kopš aktīvi organizē meža ugunsapsardzību, skrajus priežu mežus apdraud aizaugšana ar eglēm vai blīvu pamežu un biezas sūnu segas veidošanās. Tas neļauj uzdīgt pūķgalves sēklām un gaismas prasīgajiem augiem izdzīvot, piebilda botāniķis.

Ruiša pūķgalves sastopamas dabas parkos "Ogres Zilie kalni", "Numernes valnis" un "Daugavas loki", taču kopumā valstī ir mazāk nekā desmit atradņu. Tādēļ, ejot dabā, ieskatieties Ruiša pūķgalvei piemērotās dzīvotnēs. Iespējams, kāda pūķgalves atradne palikusi nepamanīta, aicina Evarts-Bunders.
Publicēta: 06.01.2020 15:30
Daiga Kļanska, LETA

 

Abonē