Bikls mēģinājums iepirkties armijas veikalā

Vēsts, ka Latvijas armija šogad plāno iegādāties gāzmaskas un durkļus, pati par sevi nebūtu plašākas sabiedrības uzmanības vērta, jo militārais budžets ir liels, vajadzību daudz un iecerēti arī krietni lielāki un nozīmīgāki iepirkumi. Tomēr abi šie ir īpaši, jo notiek sadarbībā ar kaimiņvalstīm. Līdz šim tas mēģināts vairākkārt un vairākās nozarēs, taču bez dižiem panākumiem.

Arī šie nav kopīgi visu triju Baltijas valstu iepirkumi, par kādiem runāts un sapņots vismaz savus piecus gadus. Gāzmaskas mēs pērkam kopā ar lietuviešiem, durkļus ar igauņiem.

Sadarbība audzē cenu

Uzreiz jāpaskaidro, ka durkļi armijai nepieciešami ne tādēļ, ka visaptverošajā valsts aizsardzības sistēmā īpaša vieta būs atvēlēta karavīru un zemessargu tuvcīņas prasmēm. Durkļi paredzēti nevis triekšanai ienaidnieka ribās, bet gan dekoratīvām vajadzībām komplektā pie M-14 šautenēm godasardzes uzdevumu pildīšanai pie Brīvības pieminekļa un dažādu citu oficiālu ceremoniju laikā. Vecie lietošanā esošie durkļi stiprinājuma vietās ir nodiluši, tāpēc jāmaina. Acīmredzot tāda pati problēma piemeklējusi arī Igaunijas godasardzi. Lielāks iepirkums plānots kopīgi ar Lietuvas bruņotajiem spēkiem. Armijas tiks apgādātas ar gāzmaskām. Latvijai paredzētas 14 000 gāzmaskas un tikpat daudz filtru 1,8 miljonu vērtībā. Lietuvas iepirkuma daļa ir 1,2 miljoni. Kopīgu iepirkumu jēga ir iegūt no pārdevēja atlaides uz lielāka apjoma rēķina. Tomēr tāda kopīga iepirkšanās saistīta arī ar visādām juridiskām un administratīvām grūtībām. Atšķiras valstu iepirkumu likumi, atšķiras ierēdniecības prakse. Arī šajā konkrētajā iepirkumā par filtriem izdevās vienoties ātrāk nekā par pašām gāzmaskām, un vēl jau līgumi nav parakstīti. Savukārt ieceres par kopīgu bruņojuma iegādi pagaidām neīstenojas. Kādā dažus gadus vecā viedokļrakstā par Baltijas valstu militārās sadarbības nepieciešamību Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas vadošā pētniece Nora Vanaga minēja trīs faktorus, kas sadarbību kavē: atšķirīgie aizsardzības budžeti, atšķirīgie stratēģiskie uzskati un personību domstarpības. Turpat bija arī pieminēts neveiksmīgais Baltijas valstu mēģinājums 2013. gadā iepirkt granātmetēju munīciju caur Eiropas Aizsardzības aģentūru, kā rezultātā cena pieauga par 20 procentiem.

Varbūt kādus niekus

Pērn jautājums par kopīgiem iepirkumiem tika skatīts Baltijas asamblejas Drošības un aizsardzības komitejas sēdē. Un faktiski nekas pa šiem gadiem nav mainījies - parlamentārieši un ministriju pārstāvji konstatēja, ka labākajā gadījumā kopā var pirkt kaut ko nelielu vai mazāk svarīgu, piemēram, mācību granātas. Jo kopīgu iepirkumu organizēšana nevis samazina, bet palielina izmaksas - jāpiesaista papildu cilvēkresursi, jāorganizē regulāras tikšanās, jāveido kopīga iepirkuma dokumentācija. Turklāt lielas domstarpības var veidoties jautājumā, kuras valsts ražotāji vai piegādātāji saņems naudu, ja runa ir par Baltijas uzņēmējiem. Respektīvi, sadarbība no valsts viedokļa var būt arī finansiāli neizdevīga.

Taču aizsardzības nozare nebūt nav vienīgā, kurā ik pa laikam kāds Baltijas valstu ministrs vai kāds liels priekšnieks ierunājas, ka nu tikai sāksies vērienīga Baltijas sadarbība, bet praksē nekas prātīgs neizdodas. Piemēram, vides nozarē jūras teritorijas plānošanā sadarbība ar lietuviešiem buksē pie nenoslēgtā jūras robežlīguma un naftas atradnēm, ko nekādi neizdodas sadalīt. Arī no jaunās dzelzceļa līnijas Rail Baltica projekta poļi un somi distancējušies tieši Baltijas valstu sliktās sadarbības dēļ, kur tieši attiecībā uz iepirkumiem ir tie lielākie strīdi.

Vakcīnas pērkam kopā

Vienīgais patiesi veiksmīgākais piemērs kopīgai staigāšanai uz veikalu ir vakcīnu iepirkumi. Kaut gan Veselības ministrijā neslēpj - no procedūras viedokļa tas ir ļoti sarežģīts pasākums, tomēr to iecerēts turpināt. Kā informē Nacionālais veselības dienests, pirmo reizi vakcīnas kopīgi pirktas

2016. gadā. Kopā ar Igauniju - vakcīnas pret rotavīrusu, savukārt kopā ar Lietuvu - pret pneimokoka infekciju. Kooperējoties Latvija ietaupīja teju 30 procentus no paredzētajiem līdzekļiem. Arī šim un nākamajam gadam Latvijai nepieciešamās vakcīnas pirktas kopā ar Igauniju 2018. gadā. Tās ir vakcīnas pret rotavīrusa infekciju, kā arī sešvalentu vakcīnas pret sešām kaitēm - difteriju, poliomielītu, stinguma krampjiem, garo klepu, B tipa Haemophilus influenzae un B hepatītu. Nacionālais veselības dienests norāda, ka «šādi kopīgi iepirkumi ir ekonomiski pamatoti, jo rada iespēju ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, līdz ar to arī turpmāk Latvija ir ieinteresēta piedalīties līdzvērtīgos kaimiņvalstu projektos».

Tātad vismaz vienā jomā kopīga iepirkšanās ar kaimiņiem ir izdevīga.