Latvijas finanšu iestāžu peļņa samazinājusies divas reizes

© F64

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, 2019.gada 11 mēnešos strādāja ar 138,8 miljonu eiro peļņu, kas ir divas reizes mazāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Tostarp novembrī monetārās finanšu iestādes cietušas zaudējumus 9,7 miljonu eiro apmērā.

Monetāro finanšu iestāžu aktīvu kopsumma 2019.gada 30.novembrī bija 21,331 miljards eiro, kas ir par 1,7% jeb 350,5 miljoniem eiro vairāk nekā 2018.gada novembra beigās, kad monetāro finanšu iestāžu aktīvi bija 20,981 miljards eiro.

Novembra beigās Latvijas monetāro finanšu iestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums bija 11,957 miljardi eiro, kas ir par 0,4% vairāk nekā pirms gada. Tostarp Latvijas monetārās finanšu iestādes rezidentiem kredītos eiro bija izsniegušas 11,778 miljardus eiro, kas ir par 0,8% vairāk nekā pirms gada, bet ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums bija 179 miljoni eiro, kas ir par 20,8% mazāk.

No rezidentiem piesaistīto noguldījumu atlikums novembra beigās bija 12,536 miljardi eiro, kas ir par 8,7% vairāk nekā pirms gada. Tostarp noguldījumi eiro bija 11,653 miljardi eiro, bet ārvalstu valūtās - 883,4 miljoni eiro. Eiro piesaistīto noguldījumu apmērs salīdzinājumā ar 2018.gada novembra beigām ir palielinājies par 10,8%, bet ārvalstu valūtā piesaistīto noguldījumu apmērs ir samazinājies par 13,4%.

Savukārt Latvijas monetāro finanšu iestāžu kapitāls un rezerves novembra beigās bija 2,714 miljardi eiro, kas ir par 4,8% mazāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā.

2018.gada 11 mēnešos monetārās finanšu iestādes strādāja ar peļņu 278,3 miljonu eiro apmērā, bet 2018.gadā kopumā monetāro finanšu iestāžu peļņa bija 290,1 miljons eiro.

Monetārās finanšu iestādes ir kredītiestādes un finanšu sabiedrības, kas pieņem noguldījumus no klientiem, kuri nav monetārās finanšu iestādes, kā arī uz sava rēķina piešķir kredītus un iegulda vērtspapīros

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais