Zināms, cik naudas Jaungada salūtam tērējušas deviņas lielākās Latvijas pilsētas

© Dmitrijs Suļžics/ F64 Photo Agency

Starp deviņām lielākajām Latvijas pilsētām visvairāk līdzekļu Jaungada salūtam tērējusi Ventspils, bet vismazāk - Rēzekne.

Saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja datiem, dārgākā uguņošana bijusi Ventspilī, kur tā izmaksāja 22 919 eiro. Tur salūtu nodrošināja SIA "International Fireworks Design".

Rēzeknē uguņošanu gadu mijā nodrošināja SIA "MarkKli" un līguma summa bija 3000 eiro. Pašvaldības pārstāvis Kārlis Pozņakovs aģentūrai LETA pauda, ka šogad pilsētā plānots atteikties no salūta pilsētas svētkos, taču paredzēts salūts 18.novembrī un 31.decembrī.

Galvaspilsētas gadu mijas salūts šogad izmaksāja 17 600 eiro un to nodrošināja SIA "International Fireworks Design".

Kopumā Jaungada svinību pasākums 11.novembra krastmalā Rīgas domei izmaksāja 126 465 eiro un šajā summā ietvertas tādas izmaksas kā mākslinieku atlīdzība, autoratlīdzība par mūzikas publisko izpildījumu, tehniskais nodrošinājums, drošības dienestu darba nodrošinājums, satiksmes organizācija un ceļa zīmju izvietošana, kā arī citi izdevumi.

Daļa no aptaujātajām vietvarām aģentūrai LETA arī atzina, ka nākotnē varētu izvērtēt iespēju no salūtiem atteikties vispār. Piemēram, Valmieras pilsētas domes pārstāve Liene Pinne pastāstīja, ka šogad svētku salūtu pilsētas centrā izmaksāja 8000 eiro.

Tomēr, ņemot vērā iedzīvotāju interesi, pašvaldība 2020.gadā vērtēs iespējas atteikties no svētku salūtiem gan pilsētas svētkos, gan Jaunajā gadā.

"Tiks rosināta diskusija pašvaldības domē, kā arī ikgadējā iedzīvotāju aptaujā tiks ietverti attiecīgi jautājumi visaptveroša viedokļa izzināšanai. Iedzīvotāju aptauju pašvaldība plāno izsludināt 2020.gada sākumā, to publicējot pašvaldības informatīvajā izdevumā "Valmiera", kā arī pašvaldības mājaslapā "www.valmiera.lv"," sacīja Pinne, norādot, ka jau vairākus gadus pašvaldība ir atteikusies no svētku salūta valsts svētkos novembrī.

Tikmēr Jēkabpilī Jaungada uguņošanu nodrošināja SIA "Piroteks Balt", un pašvaldībai tā izmaksāja 3599 eiro.

Domes priekšsēdētājs Aivars Kraps (GKML) aģentūrai LETA sacīja, ka iedzīvotāju viedokļi par salūtu svētkos ir ļoti dažādi, taču pašvaldība viennozīmīgi esot atvērta diskusijai par to, vai ir nepieciešams salūts. Viņš uzsvēra, ka diskusijā jāiesaista un jājautā iedzīvotāju viedoklis.

Savukārt gadu mijas pasākums, kas notika Kauguros, Jūrmalā, kopumā pašvaldībai izmaksāja 15 592 eiro, no kuriem uguņošanas izmaksas bija 5993 eiro. Jūrmalā salūtu nodrošināja SIA "Faville".

Tikmēr Liepājas kultūras pārvaldes vadītāja vietnieks Nauris Lazdāns aģentūrai LETA pastāstīja, jautājums par atteikšanos no uguņošanas Liepājas pašvaldības darba kārtībā šobrīd nav. "Ja mēs no tās atteiktos lielos pasākumos, kuros vēlamies sniegt liepājniekiem svētku sajūtu, adekvātas alternatīvas uguņošanai nozīmētu ļoti lielu izmaksu pieaugumu," sprieda Lazdāns.

Pēc viņa teiktā, balsojumā par iespējamo atteikšanos no svētku uguņošanas piedalījās vairāk nekā 10 000 liepājnieku, taču iedzīvotāju viedoklis nebija viennozīmīgs un dalījās aptuveni uz pusēm.

"No diskusijām bija noprotams, ka cilvēks nobalso pret, domājot, ka salūta vietā varētu būt lāzeršovs. Aptaujas rezultāti varētu atšķirties, ja cilvēki tobrīd saprastu, ka lāzeršovs no pilsētas budžeta izmaksātu piecreiz vairāk un spēcīga vēja gadījumā tāpat var nenotikt," sacīja Lazdāns, norādot, ka gadumijas uguņošanas budžets Liepājā ir aptuveni 12 000 eiro, bet lāzeršovs maksātu vismaz 50 000 līdz 60 000 eiro.

"Ja kāds uzņēmējs varētu piedāvāt ļoti labu alternatīvu, kas ir absolūti zaļa un videi pilnībā draudzīga, mēs esam atvērti piedāvājumiem un variantiem. Neesam iestājušies pozā, ka uguņosim, lai vai kas. Taču šobrīd nav īsti racionāla pamatojuma atteikties," pauda pašvaldībā.

Jelgavā salūtu organizēja SIA "Cope priekam" par 4235 eiro, bet Daugavpilī - SIA "International Fireworks Design" par 9999 eiro.

Daugavpilī iespēja nākotnē atteikties no uguņošanas gadu mijā uz doto pagaidām nav detalizēti izskatīta un apspriesta.

Latvijā

Latvijas degvielas mazumtirdzniecībā konkurence ir piesātināta - degvielas uzpildes staciju skaits pret automašīnu skaitu ir viens no augstākajiem Eiropā, intervijā aģentūrai LETA atzina degvielas tirgotāja AS "Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība. Viņš norāda, ka degvielas tirgotāju nozare ir kapitāla ieguldījuma ziņā ļoti intensīva, bet pēdējo gadu tendence ir tāda, ka ne visi mazie spēlētāji spēj turpināt kapitālieguldījumus un uzturēt kvalitāti, tāpēc mazo spēlētāju tirgus daļa samazinās. Pēc viņa teiktā, Latvijas degvielas tirgū šobrīd situācija ir stagnējoša un kopējās degvielas patēriņš Latvijā joprojām nav sasniedzis līmeni, kāds bija pirms pandēmijas.

Svarīgākais