Divas valsts institūcijas pērnā gada nogalē atvadījušās no vecajiem un tikušas pie pagaidu priekšniekiem. Vēl vienā izveidojusies mulsinoša situācija, jo jaunā priekšniece sākusi darbu, vecajai neatzīstot savu atlaišanu. Šīs trīs iestādes ir Valsts zemes dienests, Datu valsts inspekcija un Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāts.
Visi amati ir labi atalgoti un saistīti ar lielu publiskās naudas tērēšanu, tālab likumsakarīga ir arī politiķu interese par sev tīkamāku personāžu ielikšanu šajos amatos.
Ar pateicību valdībai
Datu valsts inspekcijas direktora amata pienākumus kopš vakardienas pilda Lāsma Dilba - direktores vietniece. Līdzšinējai direktorei Daigai Avdejanovai beidzies amata pilnvaru termiņš. Valsts kanceleja izsludinājusi konkursu, uz kuru jau pieteikušies teju 20 pretendentu. Nav brīnums, jo alga pievilcīga - uz papīra gandrīz 4000 eiro. Aģentūra LETA ziņo, ka Avdejanova paudusi gatavību atkārtoti pretendēt uz šo amatu, lai gan inspekcijas mājaslapā publicētajā atvadu vēstulē nekas par to neliecina. Gluži otrādi - virsraksts liek domāt, ka viņa drīzāk grasās atstāt darbu valsts pārvaldē - «Datu valsts inspekcijas direktore jaunu izaicinājumu priekšā». Un tālāk tekstā uzskaitīti paveiktie labie darbi, pateicība valdībai par naudu un kolēģiem par degsmi.
Ar sarežģījumiem valdība saskārusies Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) sekretariāta vadības nomaiņā. Teorētiski šai procedūrai jau vajadzētu būt pabeigtai, un SIF mājaslapā arī ir lasāms jaunās vadītājas Zaigas Pūces vārds. Tomēr Neatkarīgās jautājums, kas šobrīd vada sekretariātu, pašā sekretariātā tiek aizvirzīts uz Kultūras ministriju. Tas tādēļ, ka iepriekšējā sekretariāta direktore Aija Bauere nav izrādījusi entuziasmu atstāt savu amatu. Nekāda kompensācija viņai netiek atvēlēta, attiecīgi atvadu vēstuli ar pateicību valdībai un padotajiem viņa nav sacerējusi. Tās vietā noformējusi slimības lapu, un šobrīd viņas prioritāte esot atveseļošanās. Ar Zaigu Pūci darba līgums ir noslēgts, taču līdz šim nav notikusi obligātā lietu nodošana un pieņemšana no iepriekšējās vadītājs, kā to paredz likums. Un vismaz savā pēdējā publiskajā paziņojumā Bauere vēstīja, ka neuzskata līgumu ar sevi par lauztu.
Darbam nepiemērots uzvārds
Situācija ir komplicēta arī tāpēc, ka jaunā vadītāja nebauda premjera Krišjāņa Kariņa atbalstu. Līdztekus konkursa komisijas noskaidrotām lieliskām prasmēm, spējām un īpašībām viņai piemīt arī amatam nepiemērots uzvārds. Zaiga Pūce, jāatgādina, ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces sieva, savukārt ministrs pats vai caur savu pārstāvi ir SIF padomes loceklis. Tātad pastāv interešu konflikta risks, jo vīram vai viņa pārstāvim jāpieņem lēmumi, kas skar viņa sievu. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs analizēja šo situāciju, ieteica alternatīvu risinājumu, ko neviens īsti nesaprata - ministra vietā premjeram jādeleģē padomei VARAM pārstāvis, lai gan viņam tur ir jau pašam savs pārstāvis. Premjers to nedarīja. Viņa birojs uzskata, ka Zaiga Pūce ir paturama tikai ar nosacījumu, ka VARAM vispār izstājas no SIF padomes. Taču to atkal ministrija nevēlas. SIF sadala milzīgas naudas summas gan no Eiropas Savienības fondiem, gan valsts budžeta - dažādiem «mīkstajiem» projektiem, piemēram, migrantu reklamēšanai. Nauda tiek aģentūrām, medijiem un sabiedriskajām organizācijām. Tātad politiķiem šis ir ļoti svarīgs rīks.
Kā rēbuss ar divām SIF priekšniecēm tiks tālāk risināts, šobrīd nav skaidrs. SIF padomes priekšsēdētājs ir kultūras ministrs Nauris Puntulis, taču konkrētā situācija attiecas uz premjeru. SIF kā publisks nodibinājums atrodas Ministru prezidenta institucionālā pārraudzībā. «Attiecīgi Kultūras ministrijas administratīvie resursi netiek izmantoti šīs neatkarīgās institūcijas personāla jautājumu risināšanā,» skaidro ministra Puntuļa birojs. Ministrija tik vien kā paziņos Bauerei par atlaišanu: «Tiklīdz Baueres kundze būs noslēgusi slimības lapu, viņas rīcībā nonāks rīkojums par darba attiecību izbeigšanos.» Tātad turpinājums stāstam par Pūču ģimenes karjeras virzību sekos.
Gaidāma vērtīga vakance
Ir vēl viena iestāde, kas gada nogalē palikusi bez pastāvīgas priekšniecības - Valsts zemes dienests. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns ierosinājis disciplinārlietu pret dienesta ģenerāldirektori Solvitu Zvidriņu, atstādinot viņu no amata. Zvidriņu it kā nosūdzējis kāds trauksmes cēlējs no pašas kantora. Oficiālais iemesls ir šāds: «Tieslietu ministrija ir konstatējusi, ka Valsts zemes dienesta ģenerāldirektores vadībā netiek īstenota laba pārvaldība iestādes vadīšanā, plānošanā un personāla un iestādes strukturālo izmaiņu veikšanā. Kā, piemēram, reģionālās nodaļas likvidēšana, bez atbilstoša izvērtējuma, kā arī Informācijas tehnoloģiju struktūrvienības likvidēšana un funkciju nodošana citiem pakalpojuma sniedzējiem, kas var negatīvi ietekmēt IT sistēmu pilnvērtīgu funkcionēšanu. Tāpat arī konstatēti saimnieciskas dabas pārkāpumi un pilnvērtīgas informācijas nesniegšana ministrijai.»
Taču Zvidriņa ir pieredzējusi ierēdne un brīdina, ka varētu tiesāties. Pagaidām par viņas pienākumu izpildītāju iecelta ģenerāldirektora vietniece Ineta Baldiņa. Ja disciplinārkomisija ministra bažas atzīs par pamatotām, Zvidriņa tiks atbrīvota pavisam un ierēdniecības darba tirgū parādīsies vēl viena vērtīga vakance.
