Tavars: Parakstoties par apturēto likumprojektu referendumu, vēlētāji var parādīt "dzelteno kartīti"

© Vladislavs Proškins/F64 Photo Agency

Parakstoties referenduma rīkošanai par apturētajiem likumprojektiem, kuri paredz izmaiņas pašvaldību ārkārtas vēlēšanu regulējumā, vēlētāji var koalīcijai parādīt "dzelteno kartīti", šādu nostāju pauda Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars.

Pēc ZZS un citu Saeimas opozīcijas deputātu pieprasījuma Valsts prezidenta Egila Levita parakstu vākšanai nodotie likumprojekti attiektos ne tikai uz Rīgu, bet arī uz citām pašvaldībām, aģentūrai LETA pauda ZZS valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars.

ZZS valdes un frakcijas kopsēdē 8.janvārī spriedīs, vai veidot kampaņu, lai aicinātu iedzīvotājus parakstīties par referenduma rīkošanu par likumprojektiem, kuri paredz izmaiņas pašvaldību ārkārtas vēlēšanu regulējumā, pastāstīja Tavars. Cita starpā grozījumi paredzētu ārkārtas vēlēšanu gadījumā Rīgas domes ievēlēšanu uz vairāk nekā pieciem gadiem.

Ja ZZS nolemtu, ka kampaņa ir jārīko, tas būtu jādara visā Latvijā, tajā pašā laikā šajā situācijā vislielākās iespējas ir uzrunāt Rīgas iedzīvotājus, paredz politiķis. Reizē arī iedzīvotājiem Daugavpilī, Cēsīs, Ventspilī, Madonā vai citās pašvaldībās jārēķinās ar iespēju, ka jaunais regulējums var tikt izmantots arī uz tām, norādīja ZZS valdes priekšsēdētājs.

Tavars akcentēja, ka parakstīšanās ir iespēja parādīt koalīcijai "dzelteno kartīti" un dot signālu, ka tā nevar nerēķināties ar iedzīvotājiem un Satversmē nostiprināto demokrātijas principu. Ņemot vērā valdību veidojošo politiķu "patvaļu", nerēķinoties ar Saeimas Kārtības rulli un parlamenta komisijas lēmumu, Saeimas koalīcija ir vērtējama kā sliktāka par Rīgas domes veco koalīciju, pauda politiķis.

Koalīcija ar virzību uz Rīgas domes atlaišanu arī mēģinot novirzīt sabiedrības uzmanību no tā, ka netiek nodrošināts agrāk paredzētais atalgojuma pieaugumu mediķiem un pedagogiem, pārliecināts politiķis.

Tavars aicina parakstīties arī par referendumu par Saeimas atsaukšanu.

Kā ziņots, CVK nolēmusi parakstu vākšanu par Levita pēc Saeimas opozīcijas deputātu pieprasījuma apturētajām izmaiņām pašvaldību ārkārtas vēlēšanu kārtībā rīkot no 16.janvāra līdz 14.februārim.

Parakstīties varēs jebkurā pašvaldību noteiktā parakstīšanā vietā Latvijā. Lai piedalītos parakstu vākšanā, derēs gan Latvijas pilsoņa pase, gan Latvijas pilsoņa apliecība.

Iespēja parakstīties būs jānodrošina ne mazāk kā četras stundas dienā, arī sestdienās, svētdienās un svētku dienās, skaidroja CVK.

Jau vēstīts, ka pēc vairāk nekā trešdaļas opozīcijas deputātu iesniegtās prasības Valsts prezidents ir apturējis likumu grozījumus, kas cita starp paredzētu Rīgas domes ievēlēšanu uz vairāk nekā pieciem gadiem galvaspilsētas domes ārkārtas vēlēšanu gadījumā. Satversme nosaka, ka Valsts prezidentam ir jāaptur likuma publicēšanu uz diviem mēnešiem, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu.

Šādā kārtībā apturētais likums ir jānodod tautas nobalsošanai, ja mēneša laikā to pieprasīs ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju jeb šajā gadījumā - 154 868 cilvēku. Ja nepieciešamie paraksti netiks savākti, likums būs jāpublicē.

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais