Medicīnas māsa Ilze Ortveina ir tieša un vērtējumā nesaudzīga – aizejošais gads māsām sagādājis vilšanos – politiķos un sabiedrībā. Politiķos, kuri neievēro likumu un meklē aizbildinājumus savai neprofesionalitātei.
Sabiedrībā, kas vēlas valsts apmaksātu veselības aprūpi, bet neredz to dziļo bezdibeni, kuras priekšā šī veselības aprūpes sistēma stāv. Jaunajā gadā Ilze Ortveina cer sagaidīt daudz lielāku līdzcilvēku atbalstu mediķu prasībām, jo «mēs nerunājam tikai par māsu un ārstu algām, bet veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti».
2019. gadā Latvijā pēc daudziem gadiem noritēja plašākie mediķu protesti, jo valdība un Saeima atteicās izpildīt likumā ierakstīto normu par mediķu atalgojuma pieaugumu par 20 procentiem un tam nepieciešamo finansējumu. 2018. gadā mediķu algas tika palielinātas par 20 procentiem, un zināmā mērā tas situāciju stabilizēja un paralēli citiem pasākumiem veselības nozarē daļēji apturēja mediķu aiziešanu no medicīnas vai aizbraukšanu uz ārzemēm. Taču šim optimismam punktu pielika 2019. gads un skarbais valdības lēmums nepildīt likumu jeb - precīzāk - pildīt to daļēji. Valdības skaidrošanās bija vārgulīga - nepietiek naudas, tajā pašā laikā citviet gavilējot, ka 2020. gada budžets varētu būt lielākais vēsturē.
«Tie bija meli un nepatiesība, sakot, ka likumā ir ierakstītas neizpildāmas normas, nereālas normas,» saka Ilze Ortveina. Viņa kā viena no Latvijas Māsu asociācijas priekšstāvēm piedalījās protestu organizēšanā un pati pie Saeimas nama vairākkārt kopā ar ārstiem un citām māsām uzrunāja protestētājus, politiķus, sabiedrību. Neatkarīgo sarunas laikā cienā ar pašgatavotu zāļu tēju, jo «veselība cilvēkam ir vissvarīgākais». Ilzes Ortveinas vērtējums veselības aprūpes sistēmai ir labi pārdomāts un loģisks. Visvairāk viņai sāp tas, ka uz veselības aprūpes situāciju nav pierasts raudzīties kompleksi, iesaistot visas svarīgākās jautājuma daļas - cilvēkresursi, finansējums, demogrāfija, saslimstības… «Cilvēki sagaida bezmaksas veselības aprūpi, ļoti augsta līmeņa apkalpošanu, restorāna ēdienu, taču nepadomā, kā to visu var nodrošināt, ja gadiem ilgi veselības aprūpe nav saņēmusi atbilstošu finansējumu,» saka Ilze.
Jautājums par papildu finansējumu mediķu algām, viņasprāt, bija politiska izšķiršanās. Ja ir papildu nauda, taču to sadala tā, lai likumā ierakstītajam apsolījumam palielināt darba algas, turklāt zemākās mēnešalgas, nepietiktu - tas ir nekas cits kā pasmiešanās par tiem, kuri šajā nozarē strādā. Tas ir tiesiskais nihilisms, pat ja viens no politiķu argumentiem ir tāds, ka likumā normas ierakstītas nepadomājot, kā tās izpildīt. Ierakstījāt? Tad izpildiet un domājiet, kā rīkoties un strādāt tālāk, lai nepieļautu šādas nepieņemamas situācijas. Pēc māsas domām, tas apdraud arī demokrātiju un kārtību valstī, jo var padomāt, ka likumus, noteikumus var nepildīt arī citi. Vēl viens šāgada protestu ietvaros gūts secinājums, kas māsām bijis sāpīgs un nesaprotams. «Sabiedrība nav ieinteresēta cīnīties kopā ar mums, fakti nevienu neinteresē, cilvēki redz tikai to, ka mediķi prasa sev lielākas algas, taču tas tā nav,» saka Ilze, «mēs visu protestu ietvaros runājam par veselības aprūpes finansējumu kopumā. Kā var neredzēt to, ka nevar laikus nokļūt pie ārsta un ka tam iemesls ir nepietiekamais finansējums konsultācijām, izmeklējumiem un mediķu trūkums? Pacients nonāk mūsu slimnīcā uz valsts apmaksātu operāciju, izrakstoties mājās, viņš saņem rēķinu par līdzmaksājumu… Tās ir ļoti lielas negācijas, ko mēs redzam un izjūtam uz savas ādas, jo «valsts man solīja visu apmaksāt, kāpēc jūs man dodat to rēķinu? Šos pārmetumus ikdienā uzklausa mediķi slimnīcās, taču ne slimnīca ir tā vieta, kur tos izteikt. Gadu no gada mēs redzam, kā veselības aprūpes līmenis slīd uz leju, grūti noturēt darba kvalitāti, cilvēkam ar veselo saprātu uz to ir grūti noskatīties…».
Mediķi panāca daļēju algas palielinājumu, taču tāds nebija protestu mērķis. Turklāt arī mediķu algu palielinājuma shēma, kādu izdomāja Veselības ministrija, ne vienu no pusēm neapmierina, tāpēc vismaz Latvijas Māsu asociācija saglabā prasību par veselības ministres un finanšu ministra atkāpšanos no amata. Joprojām spēkā ir arī ideja par referenduma rīkošanu par Saeimas atlaišanu. «Mēs esam soli no valsts veselības sistēmas sabrukuma, ko citu mēs varam darīt?» saka Ilze Ortveina. Nākamajā gadā māsas nedomā padoties un turpinās iesākto darbu un iestāšanos par savām tiesībām, vispirms uzrunājot sabiedrību un skaidrojot, kādā situācijā var nonākt pacienti, ja māsas atteiktos strādāt pēc pašreizējiem nerakstītajiem un skarbajiem noteikumiem (Latvijas medicīnā nav un netiek kopumā ievērota norma par pacientu skaitu uz vienu māsu). Mediķi varētu vērsties arī Satversmes tiesā. «Sabiedrība nav izglītota politikas jautājumos, jo pieļauj tādu situāciju, ka Saeimas politiķi skatās uz mums un domā, ka viņi mums nodrošina darba vietas, lai gan patiesībā tieši mēs, tauta, nodrošinām vietu politiķiem Saeimā,» secina Ilze Ortveina.
