Eiropas Transporta darbinieku federācija ar gandarījumu ziņo, ka trialogā starp Eiropas Parlamentu, Komisiju un Padomi panākta vienošanās par tā dēvēto Mobilitātes pakotni. Tā ir ļoti slikta ziņa Austrumeiropas autopārvadātājiem. Viņiem nāksies gudrot viltīgas shēmas, kā apiet rietumvalstu uzbūvēto tirgus protekcionisma mehānismu, vai arī braukt mājās.
Iepriekšējais Eiropas Parlaments Mobilitātes pakotni bija plānojis pieņemt savā pēdējā plenārsesijā, taču to izdevās novērst, iesniedzot tik daudz priekšlikumu, ka vienkārši fiziski nebija iespējams visus izskatīt. Attiecīgi jaunais autopārvadājumu regulējuma projekts tika atstāts mantojumā nākamajam - Urzulas van der Leienas - komisariātam. Taču, ja lielās valstis kaut ko izlemj, saprātīgiem mazo valstu argumentiem nekāda lielā svara vairs nav.
Brīvais tirgus miskastē
12. decembra naktī panākta konceptuāla vienošanās, kas nu vairs tikai formāli apstiprināma ES Padomē un visos dalībvalstu parlamentos. Teorētiski kaut kādas iespējas cīnīties vēl pastāv, bet praktiski šis ir jau tas likumdošanas veidošanas brīdis, kad cīņu var uzskatīt par zaudētu.
Formāli mobilitātes pakotnes mērķis ir radīt cienīgākus darba apstākļus šoferiem, veicināt viņu sociālās garantijas un sakārtot smagā transporta kustību uz Eiropas ekonomiskās zonas. Realitātē prasību ziņā pieticīgākie austrumeiropieši tiks izspiesti no bagātā rietumeiropas tirgus. Tātad šis ir piemērs, kā tiek grauti brīvā tirgus principi. Norvēģijas Oslo universitātes izdevums Nordic Labor Journal citē zviedru eiroparlamentārieti Johavu Danielsonu: «Nolīgums nozīmē, ka visiem, kuri Zviedrijā vada iekšzemes pārvadājumu uzņēmumus, jānodrošina Zviedrijas algas un darba apstākļi. Ja esat pastāvīgais iedzīvotājs, jums ir jāreģistrē kravas automašīna un jāmaksā nodokļi Zviedrijā.»
Jāatgriežas pie mīļotā mehāniķa
Svarīgākās normas mobilitātes pakotnē ir sekojošas:
Vietējā alga jāmaksā gan par iekšzemes pārvadājumiem vienas valsts robežās, gan par kabotāžu - kad kravas automašīna ierodas ar precēm no ārvalstīm un pieņem pārvadājumu pasūtījumu šajā valstī.
Pēc kabotāžas veikšanas kravas automašīnai četras dienas jāpaliek valsts robežās. Un ik pēc astoņām nedēļām kravas automašīna jāved atpakaļ uz valsti, kurā tā reģistrēta. Šis ir tas lielākais absurds, jo mašīna kā tāda līgava jāved atpakaļ pie sava mīļotā mehāniķa. Vienalga, vai ceļā jāpavada 100 vai 3000 kilometru.
Pateicoties pēdējās paaudzes viedajiem tahogrāfiem, stingrāki būs arī braukšanas un atpūtas laika noteikumi ārvalstu autovadītājiem, un arī viņiem ik pēc trim nedēļām būs jāatgriežas savā mītnes zemē. Svarīgs jauninājums ir tas, ka noteikumi attieksies ne tikai uz lielajām fūrēm, bet arī vieglo komerctransportu.
Izmeši nevienu neuztrauc
Cīņa par saprātīgu jomas regulējumu ir Latvijas eiroparlamentārieša Roberta Zīles deklarētā darba prioritāte. Pēc trialoga nakts, kurā pats bija klāt kā likumprojekta ēnu ziņotājs parlamentā, viņš publicējis dusmīgu viedokļrakstu - «sasniedzot divkosības un necaurredzamības kalngalu tikai dažas stundas pēc tam, kad jaunā Eiropas Komisija Parlamentā pompozi prezentēja tās Zaļo kursu, nakts aizsegā - slepus, un pazemojot jauno Eiropas Komisiju, Rietumeiropas zaļie, kreisie un daļa liberāļu kopā ar Somijas prezidentūru sapakoja šo vienošanos».
Viltus zaļums te pieminēts tādā kontekstā, ka fūres būs jādzenā pa Eiropu kaut vai tukšas, un nevienu vairs neinteresē to radītie izmeši. Austrumeiropiešiem jābrauc mājās, un tas pamatā ir Francijas un Vācijas plāns savu tirgu aizsardzībai. Ja austrumeiropieši negribēs tukšā braukt mājās, viņi dempingos cenas, visādi krāpsies, un rezultātā šis konkrētais darba tirgus nostūris būs pilnīgi sačakarēts. Austrumeiropas un tostarp Latvijas uzņēmumi jau tāpat cenšas šoferiem maksāt pēc iespējas mazākas algas un pēc iespējas ilgāk viņus nostrādināt. Tā vietā, lai celtu šofera profesijas prestižu un rekrutētu pašmāju jauniešus, viņi algo ukraiņus un filipīniešus. Šāda situācija, protams, ir izdevīga tiem, kuri pieteikušies visu «sakārtot».
Savs vārds jāsaka nozarei
Plānots, ka jaunā - netaisnīgā - kārtība stāsies spēkā no 2021. gada. eiroparlamentārietis Roberts Zīle gan aicina cīņā visus, kam svarīgs brīvais tirgus. Priekšā vēl noslēdzošie balsojumi Parlamenta Transporta komitejā, plenārsesijā. Politiķiem noderīga būtu arī pašu autopārvadātāju balss, taču pašlaik to nemaz nedzird, it kā jaunie noteikumi uz mūsu uzņēmumiem un viņu algotajiem šoferiem varētu neattiekties. Teorētiski - viens no biedrības Autopārvadātāju asociācija Latvijas auto darbības mērķiem ir «veicināt mūsu valsts autopārvadātāju biznesu ārvalstīs». Bet pat mājaslapā izšķirošā cīņa par Eiropas tirgu palikusi nepamanīta. Tur valda ierastā TIR karnešu tirdzniecība un, kā jau gada nogalē pienākās, svētku noskaņas. Latvijas fūres tikmēr turpina krāt kilometru un eiro tūkstošus bagātajā Rietumeiropas tirgū. Vismaz pagaidām.
