Karavīriem un zemessargiem būs jāpakļaujas jaunam militārās disciplināratbildības regulējumam

Aizsardzības ministrija (AM) sagatavojusi jaunu Militārās disciplināratbildības likumu, kas cita starpā paredz iespēju karavīriem un zemessargiem piemērot rājienu, bet nenoteikt arestu.

Patlaban disciplināratbildības jautājums karavīriem un zemessargiem regulēts vairākos dažāda līmeņa normatīvajos aktos.

Lai novērstu tiesiskā regulējuma sadrumstalotību un vienkāršotu tā piemērošanu, AM ir sagatavojusi jaunu Militārās disciplināratbildības likumprojektu, ar kuru turpmāk disciplināratbildības jautājumu karavīriem un zemessargiem paredzēts regulēt vienotā likumā.

Jaunais likums pēc būtības ietver līdz šim noteikto tiesisko regulējumu disciplināratbildības jomā karavīriem un zemessargiem, tomēr būs arī vairākas izmaiņas.

Pirmkārt, līdz šim spēkā esošais regulējums attiecināms gan uz miera laiku, gan kara situāciju. AM norāda, ka mūsdienu drošības vides apstākļos, karavīru un zemessargu iesaiste valsts aizsardzības uzdevumu īstenošanā pirms iestājies kara laiks ir kritiski svarīga, tāpēc likumprojektā kara laika režīms tiek papildināts ar izņēmuma stāvokli.

Otrkārt, salīdzinot ar patlaban spēkā esošo regulējumu, Militārās disciplināratbildības likumu nav paredzēts piemērot attiecībā uz atvaļinātajiem karavīriem un bijušajiem zemessargiem, kuriem piešķirtas tiesības valkāt formas tērpu.

Eksperti secinājuši, ka no dienesta atvaļināto karavīru un bijušo zemessargu pakļaušana disciplināratbildībai neattaisno likumā noteikto disciplinārsodīšanas mērķi pie nosacījuma, ka atvaļinātie karavīri un bijušie zemessargi nav pakļauti dienesta prasībām. Eksperti secinājuši, ka jautājums par prettiesisku karavīra formas tērpu valkāšanu jau šobrīd tiek risināts citos likumos.

Treškārt, ar likumprojektu cita starpā tiek noteikti karavīram un zemessargam piemērojamie disciplinārsodi, no tiesiskā regulējuma svītrojot tādu disciplinārsoda veidu kā arests. Līdz šim tas kā iespējamais disciplinārsoda veids ar termiņu līdz desmit diennaktīm tika paredzēts gan attiecībā uz karavīriem, gan zemessargiem.

Atteikšanās no aresta kā disciplinārsoda veida ir pamatota ar vairākiem apsvērumiem. AM norāda, ka arests ir ar brīvības atņemšanu saistīts sods, ko var piemērot tikai tiesa, turklāt disciplinārlietā arests savā ziņā pārklājas ar Krimināllikumā paredzēto soda veidu, kas no sodu sistēmas viedokļa nebūtu atbilstošs risinājums.

Tāpat jaunajā Administratīvās atbildības likumā arests kā administratīvais soda veids vairs netiek paredzēts un karavīriem administratīvo arestu kā soda veidu esot grūti administrēt, jo tas prasot ievērojamus finanšu līdzekļus telpu uzturēšanai un sodīto ēdināšanai.

Ņemot vērā minētos apsvērumus aresta svītrošanai no karavīram un zemessargam piemērojamo disciplinārsodu uzskaitījuma, likumprojektā kā soda veids tiek noteikts ierobežojums atstāt dienesta vietu līdz 15 diennaktīm.

Ceturtkārt, ar likumprojektu tiek ieviests aizrādījuma institūts, lai gadījumos, kad karavīrs vai zemessargs izdarījis mazsvarīgu pārkāpumu, komandierim būtu iespēja vērsties pie pārkāpēja, izsakot aizrādījumu bez disciplinārsoda uzlikšanas.

Piektkārt, patlaban spēkā esošais regulējums paredz disciplinārsodu izpildi veikt triju mēnešu laikā pēc tā uzlikšanas. Ņemot vērā to, ka kara un izņēmuma stāvokļa laikā militārās disciplīnas nodrošināšana ir īpaši svarīga valsts aizsardzības uzdevumu izpildē, likumprojektā tiek paredzēts, ka disciplinārsodu izpildīs nekavējoties pēc tā uzlikšanas.

Jaunais likums vēl jāskata valdībā un jāpieņem Saeimai.