Ziemassvētku mielasts šogad – dārgāks, bet pieejamāks

 
©Rūta Kalmuka/F64

Šodien daudzās mājās valda liela rosība – tiek meklēta skaistākā eglīte, rotāta māja, saiņotas dāvanas un plānots mielasts, lai rīt – svētku vakarā – pabūtu kopā ar tuviniekiem vai draugiem bez raizēm. Šogad Ziemassvētku mielasta galda klāšana gan izmaksās nedaudz dārgāk nekā pērn.

Klājot svētku galdu, par izmaksām parasti domāt negribas. Tā vietā virsroku ņem prieks par iespēju palutināt savus mīļos ar gardumiem, kādus ikdienā parasti nevar atļauties.

Izņēmums ir Ziemassvētki, kad galdā lielākoties tiek celti vienkārši ēdieni, ar kādiem šajā svētku vakarā mielojās mūsu senči. Arī Maxima Latvija aptaujas dati liecina, ka top produkti, bez kuriem nav iedomājams svētku galds, ir piparkūkas, mandarīni, kā arī speķa pīrāgi, pelēkie zirņi un šķovēti kāposti. Svētku mielastam cilvēki sarūpē arī tādus ēdienus kā cūkas galva, siļķe kažokā, pildīta vista un gaļas salāti, un vēl citus gardus ēdienus, lai kopā ar ģimeni baudītu nesteidzīgu maltīti. Kā vēsta Maxima aptauja, 28 procenti aptaujāto svētku mielastam plāno tērēt 21 līdz 40 eiro, bet teju 30 procenti - līdz 60 eiro.

Neatkarīgā ik gadu - šogad jau 14. reizi - pēta, cik katru gadu izmaksā Ziemassvētku mielasts, ja tajā ceļ galdā identiskus ēdienus, kas iegādāti vienā un tajā pašā lielveikalā. Šogad, nopērkot kilogramu cepeša, zoss, vārītu apceptu kartupeļu, šķovētu kāpostu, zirņu ar speķi, marinētu gurķu, gaļas salātu, mandarīnu, konfekšu Serenāde un speķa pīrādziņu, vēl pāris klaipiņus baltmaizes, mielasts izmaksās 57,03 eiro (pērn - 53,08 eiro. 2006. gadā, uzklājot svētku galdu ar šādiem produktiem identiskā daudzumā, tas izmaksāja 29,73 latus (42,30 eiro).

Lai gan sabiedrībā valda uzskats, ka ar katru gadu viss kļūst dārgāks, Neatkarīgā pārliecinājās, ka tā gluži nav. Daļai produktu tiešām ar katru gadu cena pieaug, taču to nevar teikt par visiem produktiem. Šogad, piemēram, Ziemassvētkos ir vieni no lētākajiem mandarīniem 14 gadu laikā - tie maksā 0,99 eiro kilogramā. Vēl zemāka cena šim citrusauglim bija tikai 2016. gadā. Savukārt sautētu skābu kāpostu un pelēko zirņu ar speķi cenas pēdējo trīs gadu laikā nav mainījušas ne par centu.

Tomēr, protams, ir arī cenu kāpuma rekordisti. Vislielākās cenu izmaiņas 14 gadu laikā bijušas vārītiem apceptiem kartupeļiem - to cena pieaugusi 2,5 reizes. Ievērojams cenu kāpums 14 gadu laikā bijis arī pelēkajiem zirņiem ar speķi: 2006. gadā tos varēja nopirkt par 1,88 eiro kilogramā, savukārt šogad, tāpat kā iepriekšējos divus gadus, par tiem ir jāmaksā 4,19 eiro kilogramā. Savukārt vismazākais cenas kāpums 14 gadu laikā ir bijis pildītai zosij. Šogad tā maksāja tikai par 1 procentu jeb par 10 centiem kilogramā dārgāk nekā 2006. gadā. Salīdzināšanai - 2006. gadā minimālā alga bija 128 eiro mēnesī, bet vidējā alga - 430 eiro mēnesī. Šogad minimālā alga ir 430 eiro mēnesī, bet vidējā alga uz papīra vairāk nekā 1000 eiro. Tas nozīmē, ka zoss uz Ziemassvētku galda ir kļuvusi pieejamāka. Arī Ferratum grupas ikgadējais starptautiskais pētījums atklāj, ka Latvijas iedzīvotāji šajos Ziemassvētkos būs dāsnāki nekā pērn un tērēs nedaudz vairāk. Ziemassvētku tēriņiem varētu tikt veltīti 18 procenti no kopējiem mājsaimniecības ienākumiem. Aptuveni pusi no Ziemassvētku tēriņiem veidos iepirkšanās, bet trešdaļu - saldumu un delikatešu iegāde, liecina Ferratum pētījums.

Taču neatkarīgi no tēriņu lieluma Ziemassvētku sajūtas rada pavisam citas vērtības, proti, sirsnība un rūpes par saviem mīļajiem. Arī gādājot mielastu un klājot svētku galdu.

 

Ko Tu domā par citu lasītāju komentāriem? Izsaki savu viedokli!