8% Latvijas jauniešu atzīst, ka ir mēģinājuši izdarīt pašnāvību

8,2% Latvijas jauniešu vecumā no 14 līdz 17 gadiem atzīst, ka ir mēģinājuši izdarīt pašnāvību, savukārt 15,7% norāda, ka ir pārdomājuši konkrētu veidu, vietu vai rīcību pašnāvības izdarīšanai, liecina Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes prodekāna un Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras docētāja Toma Pulmaņa veiktais pētījums.

Apskatot statistikas datus dzimumu griezumā, pētījumā secināts, ka meitenes gandrīz divreiz biežāk mēģinājušas izdarīt pašnāvību.

Proti, pašnāvību mēģinājuši izdarīt 10,2% meiteņu un 5,9% puišu. Arī starp 15,7% pusaudžu, kas atzina, ka ir pārdomājuši konkrētu veidu, vietu vai rīcību pašnāvības izdarīšanai, bija novērojama līdzīga tendence. Gandrīz katra piektā jeb 19,4% no aptaujātajām atzina, ka esot konkrēti pārdomājušas pašnāvību, kamēr starp puižiem šādu viedokli pauda 11,7% respondentu.

Pētījumā arī tiek norādīts, ka domu par pašnāvību izplatība ir augstāka to pusaudžu vidū, kuri savas ģimenes materiālo stāvokli salīdzinājumā ar citām ģimenēm vērtē kā sliktāku, savukārt meiteņu vidū šādi vērtēta ģimenes materiālā stāvokļa gadījumā vērojama arī augstāka pašnāvības mēģinājumu izplatība.

Tikmēr ar ģimenes vidi saistītie faktori, kas neatkarīgi paaugstina iespējamību domām par pašnāvību abās dzimumu grupās, ir pašnāvnieciska pieredze ģimenē, fiziska vardarbība ģimenē un reti, nekad vai dažreiz izjusts vecāku emocionālais atbalsts.

Kā secina pētījuma autors, zēniem nedzīvošana ar abiem bioloģiskajiem vecākiem paaugstina iespējamību domām par pašnāvību. Tikmēr abās dzimumu grupās ar ģimenes vidi saistītie faktori, kas neatkarīgi paaugstina iespējamību gan domām par pašnāvību, gan reālam pašnāvības mēģinājumam, iekļauj arī pašnāvniecisku pieredzi ģimenē, fizisku vardarbību ģimenē, kā arī vecāku emocionālā atbalsta trūkumu.

Attiecībā uz pašnāvības mēģinājumiem abās dzimumu grupās nedzīvošana ar abiem bioloģiskajiem vecākiem paaugstina pašnāvības mēģinājumu iespējamību. Savukārt attiecībā uz zēniem pētījumā tika novērota korelācija starp seksuālo uzmākšanos ģimenē un pašnāvības mēģinājumiem, kamēr starp meitenēm faktors, kas neatkarīgi paaugstina iespējamību pašnāvības mēģinājumam, bija vecāku atbalsta trūkums.

Starp meitenēm arī bija novērojams, ka vienaudžu emocionālā atbalsta nepietiekamība palielina pašnāvniecisko domu iespējamību un pat var veicināt pašnāvības mēģinājumus. Abu dzimumu respondentu sniegtās atbildes liecina, ka ņirgāšanās skolā, kā arī pašnāvnieciska pieredze vienaudžu vidū ne tikai veicina domas par pašnāvību, bet arī palielina iespējamību izdarīt pašnāvību.

Pētījums liecina, ka starp visiem respondentiem zems un vidēji zems pašcieņas līmenis, narkotiku lietošana dzīves laikā un regulāra smēķēšana paaugstina izredzes domām par pašnāvību. Turpretim atsevišķi meitenēm pie pašnāvniecisku domu veicinošiem faktoriem var pieskaitīt neapmierinātību ar savu veselības stāvokli, kā arī alkohola lietošanu dzīves laikā. Arī saistībā ar pašnāvības mēģinājumu iespējamību konstatēta tādu pašu faktoru ietekme uz abām vecuma grupām, tomēr, attiecībā uz zēniem tiek secināts, ka arī narkotiku lietošana dzīves laikā var veicināt pašnāvības mēģinājumu.

Pētījuma autors rekomendē ņemt vērā minētos secinājumus un mudina izstrādāt un apstiprināt atsevišķas, specifiskas sabiedrības psihiskās veselības veicināšanas un pašnāvību profilakses pamatnostādnes ar konkrētām aktivitātēm pusaudžu pašnāvnieciskās uzvedības un pašnāvību profilaksei.

Autors uzsver, ka iegūtie pašnāvnieciskās uzvedības rādītāji ir satraucoši, tomēr arī vairāku citu valstu dati liecina par augstu pašnāvnieciskās uzvedības izplatību tieši pusaudžu vidū. Kā norāda autors, pētījums, kas ir publicēts šī gada 12.decembrī, ietver datus par vairāk nekā 7000 pusaudžu 14 līdz 17 gadu vecumā visā Latvijā. Pētījumā tika iekļauti un pētīti arī ievērojami riska faktori, kas tika dalīti trīs grupās, proti, ar ģimenes vidi saistītie faktori, vienaudžu vidi raksturojošie faktori un pusaudža individuālie faktori.

Atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijām, palīdzības nepieciešamības gadījumā jebkurš tiek mudināts vērsties pēc palīdzības un zvanīt uz Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Bērnu un pusaudžu uzticības tālruni 116111 vai Krīžu un konsultāciju centra "Skalbes" diennakts krīzes tālruni - 67 222 922 vai 27 722 292.