Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) eksperti Latvijai iesaka veicināt ilgtspējīgu algu kāpumu un darba apstākļu uzlabošanu, lai noturētu augsti kvalificētu darbinieku palikšanu Latvijā, liecina OECD izstrādātais ziņojums "OECD Latvijas Prasmju stratēģija: Novērtējums un rekomendācijas".
Organizācijas veidotajā ziņojumā skaidrots, ka Latvijā nozīmīga problēma ir augsti izglītotu darbinieku izceļošana, kas ir atstājusi iespaidu uz prasmju trūkumu.
Vairākums darba devēju informējuši OECD ekspertus, ka prasmju trūkums ir būtisks šķērslis ilgtermiņa lēmumiem par investīcijām un šis trūkums ir īpaši akūts STEM jomās, kā arī profesijās, kas saistītās ar veselības aizsardzību un sociālo aprūpi.
Atbilstoši starptautiskiem standartiem - Latvijā ir augsts tādu darbinieku īpatsvars, kuru prasmes veicamajam darbam ir nepietiekamas, un 18% darbinieku kvalifikācija nav pietiekama, salīdzinot ar 12%, kuru kvalifikācija ir augstāka par darba veikšanai nepieciešamo.
Eksperti vērš uzmanību tam, ka iedzīvotāju skaita samazināšanās var spiest darba devējus pieņemt darbiniekus, kuru prasmes vai kvalifikācija nav pietiekama darba veikšanai, jo viņi nevar atrast darbiniekus ar atbilstošām prasmēm un kvalifikācijām. Ziņojumā rakstīts, ka prasmju nelīdzsvarotība pēdējos gados Latvijai ir liela problēma, un tas ir uzsvērts vairākos nacionālās rīcībpolitikas plānošanas dokumentos, piemēram, "Latvija 2030", "NAP 2020", "Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2014.-2020. gadam".
Lai to risinātu, eksperti rekomendē atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus, kuri saskaras ar ierobežojumiem pārejot uz augstām vērtību pievienojošām aktivitātēm, kā arī atbalstīt šos uzņēmumus savu darbinieku prasmju optimālā izmantošanā.
Savukārt, lai uzlabotu piekļuvi sociālajai aizsardzībai, OECD eksperti piedāvā nostiprināt koplīgumus un palielināt dalību arodbiedrībās, lai darbiniekiem būtu iespēja vienoties par labākām algām.
Eksperti arī rosina prasmju trūkuma risināšanai iedzīvotāju skaita samazināšanās kontekstā sekmēt iekšējo mobilitāti un jāpiesaista darbinieki no ārzemēm, kam ir prasmes, lai strādātu trūkstošajās profesijās.
"Latvijai jādara viss, lai izmantotu esošo prasmju piedāvājumu, radot labvēlīgus apstākļus iekšējai darbaspēka mobilitātei," uzsvērts ziņojumā. Ekspertu ieskatā, Latvijā arī iespējams veidot rīcībpolitikas tādu prasmīgu ārzemju darbinieku piesaistīšanai, kam ir prasmes, lai strādātu trūkstošajās profesijās.
Ziņojuma prezentācijas laikā OECD ģenerālsekretāra vietnieks ekonomikas jautājumos Ludgers Šuknehts uzsvēra, ka Latvija šobrīd īsteno vairākas reformas prasmju un izglītības jomā, kas ir soļi pareizajā virzienā, lai risinātu galvenos Latvijas prasmju sistēmas uzdevumus.
Izglītības un zinātnes ministrijā informēja, ka OECD ieteikumi tiks izmantoti turpmākajā darbā, kopīgi strādājot ar organizāciju un visām iesaistītajām pusēm pie Izglītības un prasmju attīstības pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam.
