Ārvalstu adopcija atkal krustugunīs

Inga Paparde schedule20.dec 2019

Tiesībsargs konstatējis gadījumus, kad bāriņtiesa, lai bērnu no audžuģimenes būtu iespējams adoptēt uz ārvalstīm, pieņem lēmumu par bērna uzturēšanās pārtraukšanu audžuģimenē un ievieto bērnu ilgstošas aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādē. Kopš 2018. gada oktobra adoptēt bērnus no audžuģimenēm uz ārzemēm nedrīkst. Adoptēt uz ārzemēm drīkst bērnu no aprūpes iestādes, ja Latvijā nav iespējams nodrošināt viņa aprūpi ģimenē.

Tiesībsarga birojs rosinājis diskusiju, aicinot izvērtēt šo situāciju un izveidot skaidru regulējumu attiecībā uz bērnu adopciju. Pirms gada tika pieņemta jauna adopcijas kārtība - bērnu no aizbildņa ģimenes vai audžuģimenes atļauts adoptēt tikai bērna radiniekiem. Savukārt bērnu, kurš atrodas bērnu aprūpes iestādē, var adoptēt uz ārzemēm, ja Latvijā nav iespējams nodrošināt viņa pienācīgu audzināšanu un aprūpi ģimenē. Pirms šiem noteikumiem nebija noteikts ierobežojums bērnu adopcijai uz ārzemēm. Jāatgādina, ka Labklājības ministrijas izstrādāto noteikumu mērķis bija veicināt, lai uz ārzemēm adoptē bērnus no iestādēm, nevis no audžuģimenēm, kur bērni jau dzīvo ģimeniskā vidē. Viedokļi par šo jauno kārtību bija dažādi, arī pilnīgi pretēji.

Vērtējot, kā adopcijas kārtība strādā reālajā dzīvē, tiesībsargs secinājis, ka bāriņtiesas meklē risinājumus, lai arī bērni no audžuģimenēm tiktu adoptēti uz ārzemēm. Tiesībsarga biroja eksperti ir arī konstatējuši gadījumus: lai bērnu no audžuģimenes būtu iespējams adoptēt uz ārzemēm, bāriņtiesa pieņem lēmumu pārtraukt bērna uzturēšanos audžuģimenē un ievietot bērnu aprūpes centrā. Arī Labklājības ministrija esot konstatējusi gadījumus, kad audžuģimeņu bērni ir ievietoti bērnu namā, lai viņus varētu adoptēt uz ārvalstīm. Par to publiski stāstījusi arī labklājības ministre Ramona Petraviča. Viņasprāt, ierobežojumi ārzemju adopcijai strādā ne īpaši efektīvi. Gadījumos, ja adopcijai piekrīt gan pats bērns, gan audžuģimene, bērns nonākot uz laiku institūcijā. «Tas nodara pāri bērnam, un tiek likti birokrātiski šķēršļi,» teica ministre.

Tiesībsargs secinājis, ka ārvalstu adopcijai noteiktais ierobežojums tikai pēc ārpusģimenes aprūpes formas nav pietiekams, lai bērni no audžuģimenēm netiktu adoptēti uz ārzemēm, un ar bāriņtiesas pieņemtu lēmumu bērna ārpusģimenes aprūpes formu iespējams mainīt no audžuģimenes uz bērnu namu, lai bērns tiktu nodots ārvalstu adopcijai. Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere norāda, ka, mainoties ministriem, mainās viedokļi, bet adopcijas regulējumam likumā jābūt nepārprotamam. 13 gadu laikā - no 2005. gada līdz 2018. gadam - no Latvijas uz ārvalstīm adoptēti 1683 bērni. Bērnus no Latvijas adoptē visbiežāk ASV pilsoņi. Adopcijas reģistrā pašlaik ir 1300 bērnu, lielākoties pusaudži, no tiem 450 ir adoptējami uz ārzemēm.

Saeimas Cilvēktiesību komisijas deputātu, pie kuriem vērsies tiesībsargs, viedokļi atšķiras, lielākoties politiķi ir par adopcijas uz ārzemēm ierobežošanu. Deputāte Evita Zālīte-Grosa (JKP) sacīja, ka «mums ir jāuzņemas atbildība par mūsu zemes bērniem» un «ar likumu mēs varam parādīt, ka esam gatavi uzņemties atbildību par šiem bērniem. Un es esmu arī par ārvalstu adopcijas ierobežošanu».

Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Krists Lipšāns (KPV LV) uzsvēra: «Mēs nevaram politisku apsvērumu dēļ pateikt: nekas, ka šim bērnam nav ģimenes, bet viņam ir jādzīvo Latvijā. Tas nav pieļaujami. Katram bērnam ir jābūt ģimenei. Viņam ir jābūt mammai, viņam ir jābūt tētim. Ja šajā gadījumā to nav iespējams nodrošināt Latvijā, tad mēs nevaram likt šķēršļus šo tālāk arī īstenot uz ārvalstīm. Adopcija uz ārvalstīm absolūti nedrīkst būt nekādā gadījumā un nekādā situācijā primārs mērķis.»

***