Ugunsdzēsēji aicina svētkos ievērot īpašu piesardzību

© F64

Atgādinot par sveču, pirotehnikas, elektrisko lampiņu un apkures iekārtu nepareizas lietošanas izraisītām nelaimēm, ugunsdzēsēji svētku laikā aicina ievērot īpašu piesardzību, kā arī pārrunāt drošības jautājumus ar bērniem.

Kā informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāve Agrita Vītola, visiem operatīvajiem dienestiem svētku laiks ir saistīts ar intensīvu darbu, jo iepriekšējo gadu pieredze liecina, ka tieši svētku brīvdienās cilvēki rīkojas neapdomīgāk, un tas noved arī pie traģiskām sekām. Turklāt neapdomība ir viens no galvenajiem iemesliem cilvēku bojāejai ugunsgrēkos, norādīja dienesta pārstāve.

Pērn dzēsti 26 ugunsgrēki, kuru iespējamais izcelšanās iemesls bija saistīts ar degošām svecēm, kas bez uzraudzības atstātas mājoklī, adventes vainagos vai eglītēs. Šogad reģistrēti vairāk nekā desmit šādi ugunsgrēki, un tajos ir cietis viens cilvēks.

Lai no aizdegtas sveces neizceltos ugunsgrēks, VUGD aicina atcerēties sveces stabili novietot uz nedegošas virsmas, kā arī drošā attālumā no visiem degtspējīgiem priekšmetiem. Sveces arī nevajadzētu nenovietot citu siltuma avotu tuvumā, piemēram, pie radiatoriem un iekurtām krāsnīm.

Tāpat VUGD aicina degošas sveces pat uz īsu brīdi neatstāt bez uzraudzības, kā arī brīdina, ka eglītes zaros iestiprinātas sveces dedzināt ir ļoti bīstami, jo no tām viegli var uzliesmot pati egle vai tās dekorācijas.

Viens no izplatītākajiem ugunsgrēku iemesliem ir apkures iekārtu nepareiza izmantošana, tāpēc iedzīvotājus aicina neizmantot bojātas apkures iekārtas vai dūmvadus, aizdegšanai neizmantot viegli uzliesmojošus un degtspējīgus šķidrumus, bet kurināmo un citus degtspējīgus materiālus apkures iekārtas durtiņu priekšā novietot tuvāk par 1,2 metriem.

Tāpat dienests aicina uz un pie apkures ierīcēm nežāvēt drēbes un apavus. Savukārt, ja apkures iekārta tiek iekurināta tikai svētku laikā, pirms lietošanas jāpārliecinās, ka dūmvadā nav izveidojušies kvēpu, sodrēju un darvas nosēdumi, kas, savlaicīgi nenotīrīti, labākajā gadījumā samazina apkures ierīces darbības efektivitāti, bet sliktākajā - var izraisīt intensīvu šo produktu degšanu, uzsvēra Vītola.

VUGD atgādina, ka arī nepareiza elektrisko lampiņu virteņu lietošana var izraisīt ugunsgrēku, tāpēc pirms to lietošanas jāizlasa instrukcija un tās jālieto tikai tām paredzētos apstākļos, piemēram, ar telpām paredzētām virtenēm nevar rotāt pagalmu.

Ja svētkos plānots lietot pirotehniskos izstrādājumus, pirms tam VUGD aicina iztīrīt, piemēram, balkonu vai pagalmu no viegli degošām lietām, jo kaimiņu šautā raķete vai nevērīgi izmestais izsmēķis var nokrist uz balkona vai pagalmā un izraisīt ugunsgrēku.

Pirotehniku dienesta darbinieki aicina iegādāties tikai sertificētos veikalos un pirms lietošanas rūpīgi izlasīt lietošanas pamācību, atgādinot, ka gadījumā, ja pirotehnikas raķetes nav nostrādājušas, tās atkārtoti aizdedzināt nevajadzētu.

Savukārt, dodoties vērot svētku salūtu, VUGD iesaka atrasties drošā attālumā no pirotehnikas izstrādājumu palaišanas vietas, jo tā varat pasargāt sevi no smagām apdeguma traumām pirotehnikas iedarbināšanas procesā radušās kļūmes dēļ.

VUGD arī aicina pirms svētkiem ar bērniem pārrunāt drošības jautājumus un pareizu rīcību dažādās situācijās, kopā atkārtot, kuros gadījumos ir jāzvana uz 112, kāda informācija jāsniedz piezvanot un kā jārīkojas, ja notikusi nelaime, bet nav pieejams telefons.

Tāpat pieaugušie tiek aicināti neatstāt mazus bērnus vienus telpā ar iedegtu kamīnu vai krāsni, bet lielākiem bērniem neuzticiet apkures ierīces iekurināšanu. VUGD arī atgādina, ka bērniem nav atļauts lietot pirotehniskos izstrādājumus.

Visbeidzot VUGD atgādina, ka visbiežāk traģiskas ugunsnelaimes notiek naktīs, kad cilvēki guļ, jo cilvēks miegā nejūt dūmus, toties dzird skaņas, tāpēc dūmu detektors ļauj savlaicīgi pamanīt ugunsgrēka izcelšanos un pamest piedūmotās telpas.

Ja tomēr notikusi nelaime un ir nepieciešama operatīvo dienestu palīdzība, nekavējoties jāzvana uz tālruņa numuru 112.

Latvijā

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) aicina ikvienu dalīties ar saviem unikālajiem pieredzes stāstiem par Latvijas mežiem, sēņošanu un ogošanu, iesaistoties projektā "Savvaļas stāsti." Šī iniciatīva veltīta Latvijas dabas, kultūras un identitātes mantojuma dokumentēšanai un saglabāšanai, informē RSU.