Likvidēti vairāki simti uzņēmumu, kuri neatklāja patiesos īpašniekus

Viņa norādīja, ka uzņēmumiem laika periodā no 2017.gada decembra līdz šā gada novembrim bija pienākums atklāt patiesos labuma guvējus. Kopumā patiesos labuma guvējus atklāja 83% juridisko personu, bet no SIA tādu bija 97%.

Tādējādi UR lēmis likvidēt 413 augsta riska SIA, kuras nebija atklājušas patiesos labuma guvējus.

Paidere skaidroja, ka augsta riska SIA lielākoties ir tādas, kuru īpašnieki ir reģistrēti ārvalstīs.

Tāpat viņa atzina, ka situācija ar augsta riska SIA Latvijā ir atrisināta.

"Neraugoties uz to, ka ir gadījumi ar sarežģītām īpašnieku ķēdēm un ārvalstu personu iesaisti, Latvijā tomēr var runāt par samērā caurredzamu uzņēmējdarbības vidi un godprātīgiem uzņēmējiem. Par to liecina fakts, ka par lielāko daļu jeb 91 000 SIA informācija par patiesajiem labuma guvējiem UR jau bija iesniegta un bija iespējams to reģistrēt uz noklusējuma pamata," stāstīja Paidere.

Valsts galvenā notāre arī atzina, ka vairums uzņēmumu ar sarežģītām īpašnieku ķēdēm godprātīgi pildīja pienākumu atklāt patiesos labuma guvējus, bet bija arī gadījumi, kad UR nācās pieprasīt informāciju atklāt visu informāciju. Savukārt to, kuri izvairījās atklāt patiesos labuma guvējus, bijis skaitliski maz.

Jau ziņots, ka grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā dod tiesības UR likvidēt patiesā labuma guvējus neatklājušos uzņēmumus.

Ar likuma grozījumiem UR ir piešķirtas jaunas pilnvaras, lai nodrošinātu lielāku caurredzamību par UR reģistrētajām juridiskajām personām, tostarp to formālajiem un "īstajiem" īpašniekiem jeb tām fiziskajām personām, kas ir juridisko personu patiesie labuma guvēji.

Jaunās normas ir saistošas visām UR reģistrētajām juridiskajām personām, tas ir, ne tikai ārvalstu komersantu meitasuzņēmumiem Latvijā, bet arī vietējām SIA un akciju sabiedrībām, kā arī nodibinājumiem, biedrībām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, individuālajiem uzņēmumiem, personālsabiedrībām, kooperatīvajām sabiedrībām, Eiropas ekonomisko interešu grupām, Eiropas komercsabiedrībām, arodbiedrībām, reliģiskajām organizācijām, politiskajām partijām.