Risinot sešu Staļģenes daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju samilzušo konfliktu ar nama apsaimniekotājiem – firmu Vedgas, Jelgavas novada domes deputāti saņēmuši siltus ieteikumus nebalsot par sliktu apsaimniekotājam, jo tas esot nelikumīgi un radīs lielus zaudējumus visam novadam. Atsevišķi deputāti tos uztvēruši kā iebiedēšanu un draudus.
Firma vaino Jelgavas novada domes priekšsēdētāju Ziedoni Cauni un domes juristus patvaļā un izrēķināšanās kampaņā ar Vedgas. Tiesa, nav skaidrs, kāpēc visai novada vadībai vajadzētu rīkot šādu kampaņu, to arī nepamato pati firma. Nekādus komentārus tās īpašnieki nesniedz, līdz ar to nav skaidrs, kā citādi cilvēkiem – namu īrniekiem rīkoties, lai aizstāvētu savas intereses, ja ne vēršoties novada domē.
Atņem pārvaldīšanu
Pēc tam, kad Staļģenes iedzīvotāji kopsapulcē nolēma atteikties no namu apsaimniekotāja SIA Vedgas, rīkojās arī Jelgavas novada dome. Šāgada maijā tā pieņēma lēmumu par apsaimniekošanas funkciju pārņemšanu un pagaidu noregulējumu, pamatojoties uz vairākām sūdzībām par namu Tērces, Strauti, Bangas, Atvari, Avoti, Līči Jaunsvirlaukas pagasta Staļģenē apsaimniekošanu. Lēmums pieņemts, atklāti balsojot, un visi 15 deputāti ir "par" (arī bijusī Jaunsvirlaukas pagasta padomes priekšsēdētāja Inta Savicka). Dome arī uzdeva Staļģenes komunālajam dienestam veikt visas darbības, lai pārņemtu māju apsaimniekošanu.
Neraugoties uz šo domes lēmumu, iedzīvotāji turpina saņemt draudu vēstules.
Atceļ lēmumu par zemi
Vedgas raizes ar to nebeidzas, jo šim domes lēmumam seko nākamais – šonedēļ Jelgavas novada dome pieņem lēmumu atcelt Jaunsvirlaukas pagasta padomes 2002. gada lēmumu par zemes piešķiršanu SIA Vedgas. Tā ir zeme zem visām daudzdzīvokļu mājām. Dome savā lēmumā secina: saskaņā ar likumu Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos juridiskām personām zemi varēja piešķirt lauksaimniecības vajadzībām vai tām piederošu ēku vai būvju uzturēšanai. Ar pagasta lēmumu Vedgas piešķirta zeme 34 hektāru platībā tai nepiederošu ēku (būvju) uzturēšanai, tajā skaitā arī daudzstāvu namu. "Lēmumā minētais 1995. gada 14. decembra cesijas līgums starp Parekss banku un Vedgas neapliecina SIA tiesības uz ēkām, kuras atrodas uz zemes. Cesijas līgumā nav norādes par ēku nodošanu īpašumā, kā arī saskaņā ar Civillikumu līgums nevar būt par pamatu īpašuma tiesību iegūšanai, jo ēku īpašuma tiesības nav piederējušas bankai. Tiesa, Vedgas vienā no vēstulēm domei min, ka 2001. gadā banka esot apliecinājusi, ka tai nav iebildumu, ka Vedgas visas mājas ieraksta Zemesgrāmatā uz sava vārda... Neatkarīgā jau rakstīja, ka novada dome uzskata, ka cesijas un citi līgumi varētu būt fiktīvi.
Dome lēmumā arī secina, ka lēmums par zemes piešķiršanu nepamatoti dod tiesības privātai firmai iegūt tiesības uz valsts zemi.
Biedē arī deputātus
Neatkarīgās rīcībā nonākusi arī Vedgas vēstule jeb sūdzības kopija, ko firma rakstījusi domes deputātiem, lai panāktu sev labvēlīgu lēmuma pieņemšanu. Sūdzībā Vedgas valdes locekle Gunta Špera raksta, ka "novada domes priekšsēdētājs īsteno patvaļu un nelikumības", tāpēc deputāti aicināti neklausīt viņu.
Vēl, atsaucoties uz dažādiem likuma pantiem, Vedgas brīdina, ka tieši deputātiem būs pienākums atlīdzināt pašvaldībai zaudējumus, kurus tā, pildot amata pienākumus, ar nodomu vai aiz rupjas neuzmanības ir radījusi.
"Es saprotu, ka mums draud pat ar cietumu," Neatkarīgajai sacīja viens no deputātiem, Staļģenes vidusskolas direktors Aivars Naglis, kas šādu vēršanos pret tautas vēlētiem deputātiem uzskata par absolūti nepieņemamu.