Turpinoties būvniecības skandālam, Kuldīga, visticamāk, būs daļēji zaudējusi novada muzeja restaurācijai piesaistīto norvēģu līdzfinansējumu.
Šobrīd uz jautājuma zīmes ir 73 000 latu. Ja Kuldīgas pašvaldībai izdosies pierādīt, ka būvniecības konkurss par muzeja pārbūvi bijis godīgs, šī summa tiks iekļauta projekta attiecināmajās izmaksās un segta no Norvēģijas finanšu instrumenta līdzekļiem. Ja nē, būvdarbu pabeigšanai ņemto kredītu nāksies dzēst no pašvaldības – tātad iedzīvotāju – līdzekļiem. Kaut gan pašvaldība vēl turpina saraksti ar atbildīgajām finanšu institūcijām, ticamāks ir pesimistiskais variants. Centrālā finanšu un līgumu aģentūra Neatkarīgo informē, ka projektam Kuldīgas novada muzeja restaurācija un koka arhitektūras amatnieku darbnīcas izveide piešķirtais grants jau samazināts par 25% no būvniecības līguma summas.
Neatkarīgā jau rakstīja, ka Kuldīga iestigusi neauglīgos cīniņos celtniecības laukā. Arvien apstrīdot būvniecības konkursu rezultātus, celtniecības kantori karo savā starpā, turklāt šiem cīniņiem ir spēcīga politiska piegarša, jo sev tīkamāko būvnieku aizsardzību uzņēmies apvienības Vienotība politiķis Guntis Būmeisters. Patiesu vai melīgu taisnības ideālu vārdā tiek bremzētas dažādas pilsētas attīstības ieceres. Kuldīgas ķīviņi tagad nonākuši arī korupcijas apkarotāju redzeslokā. Pēc tam, kad G. Būmeisters apsūdzēja domes vadību krāpšanā būvniecības konkursos, dome vērsās pret deputātu prokuratūrā par apmelošanu. Šobrīd, kā informē Kuldīgas domes galvenā juriste Inese Ozola-Gūtpelce, prokuratūra nodevusi šo lietu tālākai vētīšanai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam. Izmeklētājiem arī nāksies tikt skaidrībā, kā tas gadījies, ka deputāts, kurš tik dedzīgi aizstāv ar konkursu rezultātiem neapmierināto būvfirmu Palsams, lietojis šīs firmas automašīnu.
Jaatgādina, ka Palsams apšaubījis jau vairāku būvniecības konkursu likumību, norādot, ka pašvaldība manipulē ar pretendentiem izvirzītajiem nosacījumiem. Pašvaldība savukārt apgalvo, ka nekas tāds nenotiek, pārmetumus negodīgumā pāradresējot atpakaļ būvniekiem. Jau pirms gada, kad vēlēšanām pieskaņotais būvniecības skandāls uzņēma apgriezienus, domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa vietējā avīzē nāca klajā ar gana skandalozu paziņojumu: "Katra otrā celtniecības firma, kas grib tikt pie domes pasūtījuma, likusi saprast, ka gatava par to maksāt." I. Bērziņa gan arī uzsvēra, ka Kuldīgā nekas tāds cauri neiet.
Daļēji zaudētā muzeja rekonstrukcijas nauda pagaidām ir nopietnākās sekas ieilgušajam pašvaldības strīdam ar firmu Palsams.
Kā Neatkarīgo informē Centrālā finanšu un līgumu aģentūra: "Kuldīgas novada dome, veicot būvdarbu iepirkumu šī projekta ietvaros, pārkāpa Latvijas Republikas normatīvo aktu prasības (līgums ar būvnieku tika noslēgts ātrāk, nekā to ļauj normatīvie akti, kā arī tika mainīti iepirkuma konkursa nolikumam pievienotā līguma projekta nosacījumi)."
Taču domes vadītāja I. Bērziņa apgalvo, ka projekta uzraugiem sūdzībās uzrādīti formāli un nebūtiski pārkāpumi. "Visa nauda ir izlietota atbilstoši mērķim! Viņu argumenti ir smieklīgi." Viens pārmetums ir dienu par agru ar konkursa uzvarētājiem – SIA Kurzemes ligzda un a/s Būvuzņēmums Restaurators – noslēgtais līgums. Otrs tas, ka sākotnēji plānotā 10% avansa vietā būvniekiem tika iedots 20% avanss.
Palsama īpašnieks Raimonds Ansons apgalvo: "Muzeja konkursu mēs obligāti bijām uzvarējuši" – un viņa uzvara vērtēšanas gaitā it kā tikusi atdota konkurentiem. Protams, pastāv iespēja, ka uzņēmējs cīņā par pasūtījumiem blefo, taču jebkuras šaubas par konkursa godīgumu nav savienojamas ar starptautisku finansējumu. Uz to arī norāda Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, skaidrojot, kādēļ atbalsts muzeja rekonstrukcijai samazināts: "Pastāvēja ļoti augsta varbūtība, ka izmaksu 100% neattiecināšanas rezultātā Kuldīgas novada dome nespētu turpināt projekta ieviešanu no saviem līdzekļiem un sasniegt sākotnējos mērķus, kas, savukārt, atstātu negatīvu ietekmi uz finanšu instrumenta apguvi kopumā.