Jūrmalas domes deputātiem šodien jāsanāk uz ārkārtas sēdi, lai lemtu par reformām pašvaldības struktūrā. Citiem vārdiem sakot, daļa deputātu aicina izveidot vairākus jaunus amatus – divas vicemēru vietas un kapitālsabiedrību vadību.
Tādējādi pie varas nonāktu Larisa Loskutova, Gatis Truksnis un Egmonts Krūmiņš. Interesanti, ka maija beigās Jūrmalas domes sēdē tika veiktas izmaiņas pašvaldības nolikumā, nosakot, ka triju vietā būs tikai viens domes priekšsēdētāja vietnieks. Lai kāds būtu reformu formālais nolūks, to patiesais mērķis ir nevis vairot amatus, bet gan iegūt varu un ietekmi pašvaldības kapitālsabiedrībās.
Dzenītim vajagot palīgus
Pieprasījumu sasaukt Jūrmalas domes ārkārtas sēdi iesnieguši gan pozīcijas, gan opozīcijas deputāti – pašreizējais vicemērs Māris Dzenītis, Dzintra Homka (SCP), Larisa Loskutova (SC), Gatis Truksnis (LZS, KDS, LPP/LC) un Ilmārs Ančāns (Mūsu zeme). Viņi šo ierosmi pamato ar nepieciešamību uzlabot pašvaldības darbu, jo vienīgajam vicemēram ir grūti tikt galā ar visiem pienākumiem, savukārt domes priekšsēdētājs Romualds Ražuks (PS) noslogotības dēļ nespēj pilnvērtīgi pievērsties saimnieciskajiem jautājumiem. Jūrmalas domnieks Juris Visockis (JL) gan aizrādīja, ka tādējādi M. Dzenītim vēloties saglabāt vicemēra amatu, jo bijis paredzēts viņu atcelt no amata. "Juta, ka metīs nost un šitos sarunāja," teica J. Visockis.
Maskē patiesos nolūkus?
Maijā vicemēru amatus zaudēja L. Loskutova un I. Ančāns. Tagad plānots izveidot vietnieka amatus pilsētsaimniecības jautājumos un kultūras un sporta jautājumos. Dz. Homka vēlmi atgriezties pie iepriekšējā amatu skaita un to pat palielināt Neatkarīgajai komentēja, stāstot, ka visas lietas notiek procesā. "Kad bija trīs vietnieki, likās, ka ir par daudz," atklāti sacīja deputāte. Tomēr nu vienam vietniekam visas sfēras neesot iespējams pārzināt, tālab "mums radās doma, ka ir par maz ar Dzenīti", viņa skaidroja. Domes priekšsēdētājs esot vairāk reprezentatīva figūra, un viņam diena paejot dažādās pārrunās, bet saimnieciskais darbs tiekot "nedaudz traucēts". Ierosinātās reformas nenozīmē, ka tiek mainīts domes priekšsēdētājs, bet gan mainīta pašvaldības struktūra. Tādējādi R. Ražukam tiktu atņemta kapitālsabiedrību pārraudzība, vietā ieviešot valdes priekšsēdētāju un viņa vietnieku.
Galvenā amata pretendentu slēpj
Dz. Homkas un J. Visocka domas dalījās par to, kurš ieņems vicemēra amatu – G. Truksnis (iespējams, viņš tomēr būšot kapitālsabiedrību valdes priekšsēdētājs) vai E. Krūmiņš (Jūrmala – mūsu mājas). Toties abi apliecināja, ka L. Loskutovai paredzēts R. Ražuka vietnieces krēsls. R. Ražuks Neatkarīgajai sacīja, ka viņam neesot zināms kapitālsabiedrību valdes priekšsēdētāja amata kandidāts. Deputāti aizbildinoties, ka neesot vēl vienojušies.
J. Visockis domē notiekošo sauca par kārtējo bezjēdzību un apvērsumu. "Atlaist Jūrmalas domi ar steigu! Ārprāts, kas te notiek! Gadā trīs valdības nomainās ambīciju dēļ," viņš raksturoja aktivitātes pašvaldībā. Deputāts visbeidzot apelēja pie pašvaldības naudas tērēšanas – nākšoties maksāt algu vēl diviem vietniekiem, kā arī kapitālsabiedrību valdes priekšsēdētājam un viņa vietniekam.
***
VIEDOKLIS
Romualds Ražuks, Jūrmalas domes priekšsēdētājs:
– Amatpersonu skaita palielināšana nav galvenais jautājums ārkārtas domes sēdē, bet gan tas, kurš kontrolēs kapitālsabiedrības. Mums to ir daudz – Jūrmalas ūdens, Jūrmalas siltums, Jūrmalas namsaimnieks, Dzintaru koncertzāle, slimnīca, Sociālās aprūpes centrs. Latvijā vienmēr bijuši gribētāji privatizēt siltumuzņēmumus, tāpat arī namu apsaimniekotāju uzņēmumus. Galīgā pesimismā es neesmu, kaut arī Jūrmalas domē notiekošais atgādina procesus Ukrainā, kur pēc īsa atkušņa Rietumu virzienā viss sagriežas uz Austrumiem.