Pastāvošā likumdošana ierobežo cīņu ar kontrabandu
Tabakas izstrādājumu ražotāju nacionālā asociācija (TIRNA), kas apvieno nozares lielākos tabakas izstrādājumu ražotājus, pilnībā atbalsta iekšlietu ministra Sanda Ģirģena apņēmību stiprināt pasākumus pret kontrabandas cigarešu ieplūšanu un tirdzniecību Latvijā, arī izmantojot modernās tehnoloģijas uz valsts robežas.
Asociācija atzinīgi vērtē tiesībsargājošo iestāžu paveikto cigarešu kontrabandas mazināšanā, pēc ilgiem gadiem samazinot tās īpatsvaru Latvijā zem 20 procentiem. Vienlaikus TIRNA norāda, ka nozares uzņēmumi labprāt atbalstītu dažādas iniciatīvas, kas varētu palīdzēt vēl efektīvāk apkarot cigarešu kontrabandu, tomēr sniegt jebkādu materiālu atbalstu tiesībsargājošām institūcijām pastāvošās likumdošanas ierobežojumu dēļ šobrīd nav iespējams.
«Redzot ministra apņēmību, nozares asociācija labprāt tiktos ar Sandi Ģirģenu, lai pārrunātu ar cigarešu kontrabandas problemātiku saistītos jautājumus, kā arī iespējas atbalstīt tiesībsargājošo iestāžu darbu, tostarp nepieciešamās likumdošanas izmaiņas, kas ļautu šādu atbalstu saņemt. Ir veiksmīgi piemēri, kā nozare ir atbalstījusi robežas stiprināšanas un citus kontrabandas mazināšanas pasākumus kaimiņvalstīs. Līdzīgu atbalstu nozare varētu sniegt arī Latvijā, bet tā saņemšanu šobrīd ierobežo likuma Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā noteiktā ziedošanas kārtība valsts institūcijām,» uzsver TIRNA pārstāve Marita Jansone.
Saskaņā ar starptautiskās auditoru kompānijas KPMG neatkarīgā pētījuma par cigarešu kontrabandas apjomiem Eiropā Project Stella datiem, kontrabandas cigarešu apjoms 2018. gadā Latvijā veidoja 19,5 procentus no kopējā patēriņa, kas ir zemākais rādītājs kopš ekonomikas krīzes. Tomēr tas aizvien rada lielus zaudējumus valsts budžetam. Pēc aptuvenām aplēsēm, 2018. gadā tie varētu būt bijuši vairāk nekā 60 miljoni eiro. Kontrabandas cigaretes Latvijā ieplūst galvenokārt no Baltkrievijas - 2018. gadā 66 procenti no kontrabandas cigaretēm bija ražotas Baltkrievijā. Tas skaidrojams ar ievērojamo cenu atšķirību - ja Latvijā pērn vidējā svērtā cigarešu paciņas cena bija 3,2 eiro, tad Baltkrievijā - tikai 59 centi.
Kontrabandas apjomus ļoti būtiski ietekmē šīs cenu atšķirības, kas ir atkarīgas gan no akcīzes nodokļa politikas, gan arī no dažādiem ierobežojumiem legālajam tirgum Latvijā. Piemēram, ar 2020. gada maiju tiks aizliegta mentola cigarešu tirdzniecība, kas Latvijā veido ievērojamu tirgus daļu - 18 procentu saskaņā ar Nielsen tirgus pētījumu datiem. Akcīzes nodokļa ieņēmumu izteiksmē tie ir aptuveni 38 miljoni eiro, kas var netikt iekasēti mentola cigarešu aizlieguma dēļ, radot iespējas kontrabandistiem.
Turklāt Latvijā joprojām saglabājas augsta iedzīvotāju tolerance pret kontrabandas preču iegādi - kā liecina pētījumu centra SKDS šā gada maijā veiktais pētījums, vismaz ceturtā daļa iedzīvotāju (26 procenti) atbalsta kontrabandas preču iegādi un neuzskata to par nosodāmu. Tāpat iedzīvotāji labi pārzina kontrabandas preču tirdzniecības vietas - 31% aptaujāto norāda, ka zina, kur iegādāties kontrabandas cigaretes, 22% - kur nopirkt kontrabandas alkoholu, bet 12% - kur nopirkt kontrabandas degvielu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, TIRNA vērš uzmanību uz vēl kādu satraucošu tendenci - uzlabojot cīņu ar kontrabandas produkcijas ieplūšanu uz Eiropas Savienības ārējām robežām, pieaug viltoto cigarešu apjomi ES iekšienē, tostarp Latvijā. Pēdējā gada laikā Latvijā atklātas vairākas labi aprīkotas viltoto cigarešu ražotnes, kas spēj saražot viltotas cigaretes rūpnieciskos apjomos. Šādas ražotnes rada ievērojamus zaudējumus gan valstij, gan legālajiem ražotājiem, līdz ar to būtu nepieciešamas izmaiņas likumdošanā, nosakot kriminālatbildību gan par cigarešu nelegālu ražošanu, gan nelegālo ražošanas iekārtu iegādi un glabāšanu, uzsver Marita Jansone.