Slimības pabalsts par bērnu būs ilgāku laiku

 
©Dmitrijs Suļžics/F64

Slimības pabalstu vecākam, kurš rūpējas par smagi slimu bērnu, no nākamā gada izmaksās par ilgāku nepārtrauktu darbnespējas periodu, proti, 26 nedēļas līdzšinējās 21 dienas vietā, to paredz izmaiņas likumā Par maternitātes un slimības apdrošināšanu, ko Saeima pieņēmusi jau galīgajā lasījumā un kas stāsies spēkā jau 2020. gada 1. janvārī.

Par iespēju saņemt slimības lapu un līdz ar to arī slimības pabalstu bērnu vecāki cīnās jau vismaz divus gadus. Neatkarīgā 2017. gadā aprakstīja kādas ģimenes stāstu, kur smagi slimam bērnam bija nepieciešama operācija ārzemēs, kā arī ilgstoša ārstēšanās, taču vecāks varēja saņemt slimības lapu tikai par 21 dienu un tikai gadījumā, ja bērns atrodas stacionārā. Tas nozīmē tādu situāciju, ka viens no vecākiem nevar strādāt, jo jābūt kopā ar bērnu slimnīcā, bet nevar arī saņemt pabalstu. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālisti toreiz skaidroja, ka darbnespējas lapu izsniegšanas kārtība ir noteikta 2001. gadā.

Viena no situācijām, kad izsniedz slimības B lapu, ir līdz 14 gadu veca slima bērna kopšana, un darbnespējas lapu izsniedza personai, kura audzina bērnu, ja tā slimā bērna kopšanas dēļ nevar ierasties darbā un zaudē darbā gūstamos ienākumus. Ja ārstniecības iestādē ārstējas bērni vecumā līdz trim gadiem, kā arī smagi slimi bērni līdz 14 gadu vecumam, tad darbnespējas lapu var izsniegt uz neierobežotu laikposmu, arī ilgāk par 21 dienu. Taču jau cits likums, kas nosaka, kā izmaksā pabalstu, padara šos iepriekšējos noteikumus faktiski bezjēdzīgus no materiālā atbalsta viedokļa, proti, darbnespējas laiku jau var noteikt, bet pabalstu tik ilgi nemaksā, proti, par laiku līdz darbnespējas 14. dienai pabalstu izmaksā, ja bērns kopts mājās, par laiku līdz darbnespējas 21. dienai pabalstu izmaksā, ja bērns kopts arī stacionārā. Likumdošanā nebija paredzēti izņēmuma gadījumi. Reālajā dzīvē smagi slimu bērnu vecāki ņēma vienu slimības lapu pēc otras, pa vidu pārtraucot darbnespēju, kas, protams, ne no cilvēciskā, ne likumu viedokļa nebija pareizi.

Labklājības ministrija izstrādāja grozījumus, lai papildinātu likumu, pagarinot slimības pabalsta izmaksu slima bērna kopšanai atsevišķos smagas saslimšanas gadījumos bērniem vecumā līdz 18 gadiem un slimības pabalsta ilgumu noteikt tāpat kā pilngadīgas personas darbnespējas gadījumā, tas ir, 26 nedēļas, bet ne ilgāk par 52 nedēļām. Pagājušajā nedēļā grozījumus likumā apstiprināja arī Saeima, nosakot, ka smagu diagnožu gadījumos, kad bērnam ir nepieciešama ilgstoša ārstēšana un nepārtraukta vecāku klātbūtne, darbnespējas lapu vecākiem pēc Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ārstu konsilija lēmuma varēs izsniegt uz ilgāku laiku. Šādos gadījumos slimības pabalsta izmaksas ilgums būs līdzīgi kā pilngadīgas personas darbnespējas gadījumā - 26 nedēļas, ja darbnespēja ir nepārtraukta, bet ne ilgāk par trim gadiem piecu gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem. Ārstu konsilijs nepārtrauktas klātbūtnes nepieciešamību izvērtēs un vienā reizē noteiks uz laiku, ne ilgāku par trim mēnešiem. Saskaņā ar Bērnu slimnīcas sniegto informāciju jaunā kārtība mazinās slogu ap 200 ģimenēm gadā. Tāpat noteikts, ka slimības pabalstu šādos smagas saslimšanas gadījumos izmaksās līdz bērna 18 gadu vecuma sasniegšanai, nevis 14 gadu vecumam, kā tas ir vispārējā gadījumā.

Jāatgādina, ka Bērnu slimnīcas vecāku iniciatīvas grupa manabalss.lv iesniedza iniciatīvu, lai vecāki, kuri rūpējas par smagi slimu bērnu, varētu saņemt slimības lapu un pabalstu vismaz gadu jeb atbilstoši reālajam bērna slimības laikam.

 

Abonē