Vairums jeb 73% iedzīvotāju uzsver, ka ir patīkami saņemt dāvanas Ziemassvētkos, tomēr tas neesot obligāti, savukārt 27% aptaujāto norādīja, ka šie svētki nav iedomājami bez dāvanām, liecina Biznesa augstskolas "Turība" veiktā aptauja.
Augstskolas pārstāvis Elvijs Mičulis pavēstīja, ka 24% aptaujas dalībnieku Ziemassvētkos vēlas saņemt paštaisītu, īpaši viņiem veidotu dāvanu, piemēram, dekoru, našķi vai apģērbu, 23% vēlas biļetes uz kultūras pasākumu, savukārt 20% - ceļojumu.
Aptaujas rezultāti norāda, ka vairāk nekā puse jeb 59% respondentu svētku dāvanas iegādājas veikalos, 17% tās pērk internetā, bet 15% izgatavo paši.
Vaicāti par tēriņu apmēriem, 33% aptaujāto vienas dāvanas iegādei vidēji tērē no 10 līdz 20 eiro, 26% iedzīvotāju izdod līdz 50 eiro, bet 21% cenšas iekļauties robežās no pieciem līdz 10 eiro. Tikai 4% respondentu gatavi tērēt vairāk nekā 100 eiro.
Aptauja liecina, ka ātros kredītus dāvanu iegādei gatavs ņemt tikai 1% respondentu, pauda Mičulis.
Taujāti par to, cik laicīgi viņi sāk domāt par dāvanu iegādi, 46% atbildēja, ka to dara vismaz mēnesi iepriekš, 35% respondentu par dāvanām domā nedēļu pirms svētkiem, 10% dāvanu iegādi plāno pat vairākus mēnešus iepriekš, turpretī 9% respondentu visu atstāj uz pašu pēdējo brīdi.
Mičulis stāstīja, ka 70% respondentu uzskata, ka svētkos noteikti nevajadzētu dāvināt mājdzīvniekus, savukārt 17% norāda, ka tuvinieku un draugu iepriecināšanai nav jātērē ārkārtīgi lielas naudas summas. Tāpat 70% aptaujāto norādījuši, ka Ziemassvētki mūsdienās kļuvuši par biznesu.
Tomēr Biznesa augstskolas "Turība" studiju programmas "Mārketings un tirdzniecības vadība" direktore Iveta Liniņa uzvēra, ka Ziemassvētki nav laiks, kad domāt par dārgām, ekskluzīvām dāvanām. Viņasprāt, vislielākā vērtība piešķirama paštaisītām, pārdomātām dāvanām ar lielu pievienoto vērtību.
Pēc Mičuļa paustā, aptaujas mērķis bija noskaidrot, kādi ir izplatītākie iedzīvotāju paradumi, gādājot Ziemassvētku dāvanas un to, cik daudz iedzīvotāji ir gatavi tām tērēt un ko paši vēlētos saņemt svētkos. Aptaujā piedalījās vairāk nekā 250 respondentu no visas Latvijas vecumā no 17 līdz 65 gadiem.
