Eiropas Centrālā banka jau pavasarī apsvērusi PNB bankas darbības pārtraukšanas scenāriju

 
©Rūta Kalmuka/F64

Eiropas Centrālā banka (ECB) šogad pavasarī, veicot "PNB bankas" klātienes pārbaudi, secinājusi, ka ir jāapsver bankas darbības pārtraukšanas scenārija iespējamība, teikts Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedumā, ar kuru "PNB banka" tika pasludināta par maksātnespējīgu.

Spriedumā minēts, ka klātienes pārbaudes ziņojums satur deviņus konstatējumus, tostarp sešiem no tiem ir ļoti liela ietekme uz kredītiestādi.

Tostarp ziņojumā teikts, ka "PNB bankas" uzkrājumu veidošanas procesā konstatēti daudzi trūkumi un uzkrājumu apmērs ir nepietiekams.

Kredītlietu pārbaudē konstatēta nepieciešamība pēc papildu uzkrājumiem kredītportfelim 54,5 miljonu eiro apmērā, kā arī aplēsta nepieciešamība pēc uzkrājumiem neprofila aktīviem 34,5 miljonu eiro apmērā. Secināts arī, ka banka neveic pietiekamu kredītņēmēju parāda atmaksāšanas spējas analīzi, tādējādi uzrādot mazāku ienākumus nenesošo kredītu apmēru, un 2018.gada decembrī riska darījumi 58,8 miljonu eiro apmērā būtu jāpārklasificē kā ienākumus nenesoši.

Tāpat secināts, ka banka nepiemēro diskontus pārņemtu aktīvu vērtībai, jo netiek veikta pienācīga pārņemto aktīvu papildu kontrole, kas ļautu veikt to vērtēšanu atbilstošās atpakaļejošās pārbaudēs. Turklāt banka nav ienesīga, un tās izmaksu/ienākumu rādītājs ir tuvu 100%.

Attiecībā uz "PNB bankas" pamatkapitālu, kuru daļēji veido ieguldījumi natūrā, ECB konstatējusi, ka šo ieguldījumu vērtība ir būtiski pārvērtēta un, ka kapitāla veidošana rada nopietnas šaubas. "Šīs šaubas ir atspoguļotas nepieciešamībā veidot papildu uzkrājumus bankas aktīviem," pausts spriedumā, atsaucoties uz klātienes pārbaudes ziņojumu.

Tādējādi konstatēts, ka 2018.gada 31.decembrī bankai bija negatīva neto vērtība 58,2 miljonu eiro apmērā. Klātienes pārbaudēs bankai aprēķināts nepieciešamais papildu uzkrājumu apmērs trim dažādiem scenārijiem - bāzes scenārijam, optimistiskajam scenārijam un pesimistiskajam scenārijam, un visos trijos scenārijos bankai bijusi negatīva neto vērtība.

Klātienes pārbaudes ziņojumā arī secināts, ka ir "jāapsver arī uzraudzītās iestādes darbības pārtraukšanas scenārija iespējamība".

Tāpat pēc spriedumā minētās informācijas, sākotnēji bankas administrators Vigo Krastiņš informējis, ka "PNB bankas" aktīvi 2010.gada 23.augustā bija 541,121 miljona eiro apmērā, bet, veicot korekcijas, aktīvu apmērs attiecīgajā datumā samazināts līdz 458,949 miljoniem eiro.

ECB klātienes pārbaude bankā veikta no 2019.gada 4.marta līdz 2019.gada 10.maijam, lai novērtētu bankas kredītrisku.

Jau vēstīts, ka "PNB bankas" darbība tika apturēta 2019.gada 15.augustā, bet 12.septembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pasludināja "PNB banku" par maksātnespējīgu.

"PNB bankas" darbība tika apturēta, lai nepieļautu bankas līdzekļu aizplūšanu.

ECB kā "PNB bankas" tiešais uzraugs 2019.gada 15.augustā nolēma atzīt "PBN banku" par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās, savukārt Eiropas Vienotā noregulējuma valde pieņēma lēmumu neveikt "PNB bankas" noregulējumu, kas nozīmē neveikt pasākumus, lai bankas darbību stabilizētu. Ņemot vērā minēto, FKTK nolēmuma apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu "PNB bankā" un lēma par noguldījumu nepieejamību. ECB kā "PNB bankas" tiešais uzraugs pieņēma šādu lēmumu, konstatējot, ka banka nav ievērojusi regulējošās prasības un izvērtējot bankas finansiālo situāciju.

 

Abonē