Latvijas Māsu asociācijas, Latvijas Jauno ārstu asociācijas (LJĀA) un Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) valde ir oficiāli pieņēmusi lēmumu paust neuzticību veselības ministrei Ilzei Viņķelei (AP), kā arī atkārtoti prasīt finanšu ministra Jāņa Reira (JV) demisiju, pavēstīja LJĀA valdes priekšsēdētājs Kārlis Rācenis.
Viņķele jau 28.novembrī izturēja neuzticības balsojumu Saeimā, kuru bija rosinājuši vairāki pie frakcijām nepiederošie, kā arī Zaļo un zemnieku savienības deputāti.
Mediķi arī vienojušies aktīvi atbalstīt parakstu vākšanu par Saeimas atlaišanas referenduma rosināšanu.
Rācenis skaidroja, ka Latvijas Māsu asociācija, LJĀA un LĀB nosūtījušas vēstules Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), kā arī Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (VL-TB/LNNK), atkārtoti norādot, ka Viņķelei un Reiram ir jāuzņemas politiskā atbildība par savu līdzšinējo darbību, kas sekmējusi un turpinās sekmēt ārstu un māsu, kā arī citu veselības aprūpē strādājošo profesiju izskaušanu un Latvijas veselības aprūpes sistēmas graušanu.
Savukārt LMa viceprezidente Ilze Ortveina paziņojumā presei norādījusi, ka veselības aprūpes nozare Latvijā jau vairāk nekā 30 gadus ir pabērna lomā. "Tomēr ar tādu politisko cinismu un vienaldzību sastopamies pirmo reizi. Politiķi, kas pirms vēlēšanām solīja cīnīties par tiesiskumu, pašlaik rīkojas klaji prettiesiski," uzsvēra Ortveina. Šī iemesla dēļ, viņas ieskatā, ministri un Saeimas deputāti, kas nestrādā valsts un iedzīvotāju interesēs, ir pelnījuši ne tikt atlaisti, bet uz visiem laikiem padzīti no politikas.
Rācenis skaidroja, ka demisijas pieprasījumā mediķu organizācijas norādījušas, ka veselības ministres un finanšu ministra rīcība ir tiešā veidā veicinājusi Veselības aprūpes finansējuma likuma normu nepildīšanu. 2019.gada septembrī Veselības ministrija (VM), balstoties uz Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto un Ministru kabinetā (MK) saskaņoto viedokli, paziņoja, ka Veselības aprūpes finansēšanas likumā iestrādātais pants, kas uzdod MK 2020.gada valsts budžeta likumprojektā paredzēt veselības aprūpes darbinieku minimālās algas pieaugumu par 20%, netiks pildīts un likumā noteikto 120 miljonu eiro vietā tiks piešķirti tikai 60 miljoni eiro.
Rācenis uzsvēra, ka mediķi ir pievilti jau divas reizes un to grasās darīt arī trešo reizi. Kā pirmo reizi viņš minēja, kad valdība un Saeima mediķiem piešķīra uz pusi mazāku finansējumu. Otra reize bijusi, kad finansējums ticis "neloģiski" pārdalīts. Savukārt trešā reize, viņa ieskatā, ir tas, ka tiek gatavoti grozījumi veselības aprūpes finansēšanas likumā.
Viņš norādīja, ka šī gada novembrī VM vienpusīgi paziņoja par 60 miljonu eiro sadales principiem veselības aprūpes darbinieku algām, Rāceņa ieskatā, rupji pārkāpjot VM Stratēģiskās padomes iepriekš pieņemto lēmumu un pilnībā ignorējot veselības aprūpes profesionālo organizāciju viedokli par taisnīgu līdzekļu pārdali.
Attiecīgi 10.decembrī valdībā steidzamības kārtībā tika apstiprināti VM iesniegtie MK noteikumu grozījumi, kuri paredz nevienlīdzīgu zemākās mēnešalgas palielinājumu ārstiem rezidentiem par 20%, bet sākot ar trešo rezidentūras gadu un apakšspecialitāšu rezidentiem par 30%, bet visiem pārējiem, tostarp māsām, par 10%.
LĀB prezidente Ilze Aizsilniece norādīja, ka tādējādi tiekot ignorēti Pasaules Bankas, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD), Eiropas Komisijas un Latvijas Valsts kontroles ziņojumi, kā arī VM konceptuālais ziņojumu par veselības aprūpes sistēmas reformu, kā arī nozares ekspertu viedokli par katastrofālo situāciju veselības aprūpes nozarē. "Principā grauta ne tikai Latvijas veselības aprūpe, bet arī demokrātija un tiesiskas valsts pamati," pauda Aizsilniece.
Kā vēstīts, Rācenis un Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris iepriekš pauduši viedokli, ka VM piedāvātais mediķu atalgojuma palielināšanas modelis nav godīgs un iet pretrunā ar iepriekš izteikto vēlmi mediķu atalgojumu celt visiem medicīnas darbiniekiem vienlīdzīgā apjomā.
Pērn Saeimā pieņemtais lēmums mediķu algu celšanai 2020.gadā paredzēja 120 miljonus eiro, kas nozarē strādājošo algas ļautu pacelt par vidēji 20%. Taču, koalīcijai, atzīstot, ka šāda likuma pieņemšana esot bijusi kļūda, jo netika paredzēti finanšu resursi, mediķu algām izdevās rast vien aptuveni pusi nepieciešamās naudas.
LVSADA rosināja sasaukt atkārtotu nozares Stratēģiskās padomes sēdi, kurā lemtu par atalgojumam pieejamo papildu 60 miljonu eiro sadali.
Tomēr VM aizvadītajā nedēļā paziņoja, ka atkārtota sēde par šo jautājumu nebūs.
Viņķele AP iepriekš atzina, ka veselības darbinieku arodbiedrības, visticamākais, neatbalstīs ministrijas piedāvājumu, tāpēc viņai svarīgs esot valdības atbalsts, lai priekšlikumu virzītu tālāk. MK iepriekš vienbalsīgi konceptuāli atbalstīja ministres piedāvāto risinājumu mediķu algu pieauguma nodrošināšanai.
