Latvijas iedzīvotāji atzīst, ka svētkos bieži lieto alkoholu

 
©Mārtiņš Zilgalvis/F64 Photo Agency

Trešdaļa Latvijas iedzīvotāju, svinot svētkus, alkoholiskos dzērienus lieto bieži, bet 13% alkohols ir neatņemama svētku sastāvdaļa, liecina tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra "SKDS" aptauja, kas veikta sadarbībā ar Veselības ministrijas informatīvo kampaņu "Spēks pateikt NĒ!".

Teju piektā daļa Latvijas iedzīvotāju (18%) pēdējā mēneša laikā alkoholiskos dzērienus lietojuši vidēji divas līdz trīs reizes mēnesī, 14% - reizi nedēļā, savukārt 16% - divreiz nedēļā vai biežāk. 17% aptaujāto alkoholu pēdējā mēneša laikā lietojuši tikai ļoti īpašos gadījumos, savukārt 12% alkoholu nav lietojuši vai no tā atturas vispār.

Aptauja atklāj, ka alkoholu biežāk lieto cilvēki, kuriem ir augstāki ienākumi. 38% aptaujāto, kuru ienākumi mēnesī pārsniedz 800 eiro, atzinuši, ka pēdējā mēneša laikā alkoholu lietojuši vienu līdz trīs reizes nedēļā, turklāt šajā respondentu grupā ir vismazākais atturībnieku īpatsvars - 6%. Salīdzinājumam, grādīgos dzērienus vienu līdz trīs reizes nedēļā lietojuši 22% iedzīvotāju, kuru ienākumi mēnesī nepārsniedz 400 eiro, savukārt 16% respondentu šajā grupā pēdējā mēneša laikā alkoholu nav lietojuši.

Narkoloģe Maija Jēkabsone norāda, ka būtiski ņemt vērā ne tikai alkohola lietošanas biežumu, bet arī apjomu. "Regulāra vīna glāze pašsajūtu un veselību var ietekmēt tikpat nopietni kā, piemēram, reta stiprā alkohola lietošana ļoti lielos daudzumos - ilgtermiņā pasliktinās gan psihiskā, gan fiziskā veselība, palielinās risks saslimt ar onkoloģiskajām slimībām, aknu cirozi, kuņģa čūlu, sirds slimībām un tamlīdzīgi. Akūtas intoksikācijas rezultātā tiek gūtas traumas sev vai tiek traumēti citi. Reibumā tiek veikti likumpārkāpumi, rodas konfliktsituācijas un tiek pielietota vardarbība," alkohola lietošanas negatīvās sekas uzskaita narkoloģe.

Alkohols kā glābiņš cīņā ar stresu

Vaicāti, kādi ir galvenie alkohola lietošanas iemesli, teju puse (49%) aptaujāto, kas pēdējā mēneša laikā ir lietojuši alkoholu, atzīst, ka alkoholu lieto, jo tas ir laba piedeva pie noteiktiem ēdieniem, bet 26% atzinuši, ka grādīgos dzērienus izvēlas, jo tie garšo. 36% no viņiem atzīst, ka alkoholu lieto, jo tas rada jautrību un ir izklaides pasākumu sastāvdaļa, bet 11% - lai iederētos kompānijā. Tikmēr 35% respondentu atklāj, ka alkohols palīdz atslābināties un mazināt stresu, bet 7% aptaujāto tas palīdz aizmirsties.

Pieaugot alkohola lietošanas biežumam, palielinās to iedzīvotāju īpatsvars, kas pēdējā mēneša laikā ir lietojuši alkoholu un kā iemeslu norādījuši, ka palīdz atslābināties un mazināt stresu. Glābiņu no stresa glāzītē vai pudelē visvairāk meklē tie, kuri alkoholu lieto četras un vairāk reizes nedēļā (77%). Iedzeršana stresa mazināšanai raksturīga arī pusei (52%) to respondentu, kuri alkoholu pēdējā mēneša laikā lietojuši reizi līdz trīs nedēļā. Alkoholu stresa mazināšanai vairāk lieto vīrieši (42%), nekā sievietes (28%).

Jautrība un alkohols kā izklaidēšanās pasākumu sastāvdaļa kā galvenais iedzeršanas iemesls visvairāk minēts 18 līdz 24 gadus veco iedzīvotāju, kas pēdējā mēneša laikā ir lietojuši alkoholu, vidū (55%), savukārt 38% respondentu šajā vecuma grupā atzinuši, ka alkoholu lieto, jo tas garšo. Vecāka gadagājuma ļaudis, kas pārsnieguši 64 gadu vecumu, biežāk nekā citi kā galveno iemeslu alkohola lietošanai minējuši nepieciešamību iederēties draugu kompānijā - 21%. Tie, kuri alkoholu lieto tikai ļoti īpašos gadījumos, kā galveno motivāciju grādīgo dzērienu izvēlei norādījuši alkohola saderību ar noteiktiem ēdieniem (41%) un nepieciešamību iederēties kompānijā (19%).

"Svarīgi saprast, ka ilgstoši un regulāri lietojot alkoholu, veidojas atkarība, kas būtiski grauj dzīves kvalitāti un savstarpējās attiecības," saka narkoloģe Maija Jēkabsone, aicinot sabiedrību rūpīgi izvērtēt savus alkohola lietošanas paradumus.

Aptauju pēc Veselības ministrijas pasūtījuma sabiedrības informēšanas kampaņas "Spēks pateikt NĒ!" ietvaros veica tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs "SKDS", no 2019. gada 14.-21. novembrim aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus, interneta lietotājus, vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Veselības ministrijas informatīvā kampaņa "Spēks pateikt NĒ!" tiek īstenota ESF 9.2.4.1. pasākuma "Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi" ietvaros.