Sabiedrības integrācijas fonda padomē saplēšas par NVO prioritātēm

© Pixabay

Lai arī Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) padomē puses ir sastrīdējušās par "Nevalstisko organizāciju (NVO) fonda" prioritātēm, konkursu, lai NVO varētu sākt apgūt tām atvēlētos līdzekļus, varētu izdoties izsludināt vēl šogad, pieļāva Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) padomes loceklis, Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) pārstāvis fondā Imants Parādnieks (VT-TB/LNNK).

10.decembra SIF padomes sēdē neapstiprināja Latvijas valsts budžeta finansētās programmas "NVO fonda" Stratēģiskās plānošanas komitejas (SPK) izvirzītās prioritātes 2020.gadam. Prioritāšu saskaņošana ar padomi ļautu virzīt tās tālākai saskaņošanai ar NVO un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomi un Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu (NIPSIPP) īstenošanas padomi.

Parādnieks skaidroja, ka starp padomes locekļiem notikusi viedokļu sadursme par to, uz kādu plānošanas dokumentu pamata būtu jāīsteno "NVO fonda" prioritārie virzieni. "SPK piedāvājumā nebija atsauces ne uz vienu plānošanas dokumentu, uz kuru pamata varētu vērtēt rezultatīvos rādītājus, kā NVO deleģētie uzdevumi ir izpildīti. Ir lietu kārtība, kas valsts pārvaldē ir loģiska un likumiska," sacīja Parādnieks.

Savukārt SIF padomes locekle, biedrības "Kurzemes NVO atbalsta centrs" vadītāja Inese Siliņa norādīja, ka SPK nav jāiesniedz SIF padomei atsauces nedz uz plānošanas dokumentiem, nedz arī jāizvērtē rezultatīvie rādītāji. "SPK nosaka prioritāros virzienus, programmu veidus un finansējuma sadalījumu. Tālāk to salāgo SIF sekretariāts. Turklāt SPK var strādāt tikai tad, ja ir juridisks "NVO fonda" pamats un spēkā esoši plānošanas dokumenti, proti, "NVO fonda" koncepcija un pagarinātās NIPSIPP 2019.-2020.gadam," skaidroja Siliņa.

Padomes sēdē Siliņa aicināja padomi balsot par SPK izvirzītajām "NVO fonda" darbības prioritātēm, tomēr padomes priekšsēdētājs, kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK) esot rosinājis balsot par "NVO fonda" prioritātēm, kas tiek īstenotas un saskaņotas ar NIPSIPP. Seši no astoņiem klātesošajiem padomes locekļiem nobalsoja par, nesasniedzot kvorumu.

Tad sekoja piedāvājums sasaistīt "NVO fonda" prioritātes ar NIPSIPP un SIF konceptuālajiem darbības virzieniem. Par šādu piedāvājumu nobalsoja Puntulis un Parādnieks. "Pārējai padomei, ja neskaita Parādnieku un Puntuli, šādas pieejas piedāvājums bija pārsteigums. Lai "NVO fonda" konkursa izsludināšanu varētu virzīt uz priekšu, padomei bija jāapstiprina fonda prioritārie darbības virzieni, ko ieteica SPK. Visa padome, ieskaitot Puntuli un Parādnieku, piekrita SPK piedāvātajiem darbības virzieniem. Mēs bijām gatavi par tiem balsot," sacīja Siliņa.

Siliņa norādīja, ka kultūras ministra piedāvājums sasaistīt "NVO fonda" prioritāros virzienus ar neesošajiem SIF stratēģijas virzieniem, pārējai padomei bija nepieņemams, jo sēdes darba kārtībā pieņēma lēmumu, ka par to, kādi būs SIF stratēģijas virzieni, padome izstrādās kopīgā darba grupā ar SIF sekretariātu janvārī.

"Ja padome būtu piekritusi šādam balsojumam, tad nebūtu skaidrs, kāds būtu bijis "NVO fonda" nolikums un pastāv risks, ka NVO sektoram būs sašaurināts aktivitāšu ietvars, kurā tās varēs iesniegt projektus 1,2 miljonu eiro vērtajā "NVO fondā". Tās varētu tikt noreducētas uz SIF stratēģijā minētajiem darbības virzieniem. Pēc būtības "NVO fondā" atbalstītajām aktivitātēm ir jābūt pārjomu un pārministriju, un jāatbalsta pasākumi jebkurā sektorā, kas ir vērstas uz pilsoniskās sabiedrības aktivitātes veicināšanu un atbalstu," sacīja Siliņa.

Savukārt Parādnieks skaidroja, ka pilsoniskās sabiedrības stiprināšanas prioritātēm ir jābūt saturiski skaidri iezīmētām un būtu loģiski, ka to pamats būtu virzieni, kuros darbojas SIF. "Tieši tāpēc bija piedāvājums apstiprināt SIF konceptuālos darbības virzienus, jo tas ir vienīgais pamats, kas dod mums ietvaru, uz kura bāzes veidot "NVO fonda" nolikumu ar četriem prioritārajiem virzieniem," skaidroja politiķis.

Savukārt Siliņa norāda, ka SPK sniedza SIF padomei saturiskos prioritāšu virzienus, kuri ir iekļauti arī "NVO fonda" koncepcijā.

"Sēdes laikā SIF sekretariāta darbiniece, arī SPK locekle piegāja individuāli pie Parādnieka, lai iepazīstinātu ar "NVO fonda" prioritāro darbības virzienos iekļautajiem konkrēto aktivitāšu aprakstiem. Tomēr viņš nepievērsa tam uzmanību," sacīja Siliņa.

Runājot ar aģentūru LETA, Kariņa (JV) padomnieks pauda cerību, ka līdz 18.decembrim, kad notiks Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēde, kas ir viena no institūcijām, ar kuru jāsaskaņo prioritārie virzieni, būs panākta skaidrība par "NVO fonda" nolikumu. Lai nekavētu fonda konkursa izsludināšanu, politiķis sēdē aicināja padomes locekļus šo jautājumu izskatīt un arī apstiprināt elektroniskā veidā.

"Esmu pārliecināts, ka tuvākajā laikā mēs nonāksim pie pozitīva gala lēmuma - "NVO fonda" nolikumu apstiprinās un konkursu izsludinās," sacīja politiķis, paužot pārliecību, ka konkursu izsludinās jau šogad.

Savukārt Siliņa norādīja, ka līdz ar prioritāro virzienu nesaskaņošanu padomē, "NVO fonda" virzība ir apturēta uz nezināmu laiku un nākamās darbības ir atkarīgs no kultūras ministra, jo viņš sasauc SIF padomes sēdes, sagatavo dienas kārtības jautājumus un arī vada sēdi.

"Ņemot vērā, ka tuvojas gada nogale, pastāv vairāki scenāriji. Viens scenārijs, ka Puntulis ierosinās rakstiskā procedūrā saskaņot SPK izvirzītos četrus prioritāros virzienus un neliks klāt nekādus papildu nosacījumus, lai varētu tos tālāk virzīt saskaņošanai padomēs. Spraigās debates, kas notika sēdē, kur pēc vairākkārtējiem maniem aicinājumiem ļaut virzīt tālāk uz divām padomes sēdēm četrus prioritāros virzienus, ministrs nepiekrita. Neesmu pārliecināta, ka viņš to būs gatavs darīt rakstiskā saskaņošanas veidā," norādīja Siliņa.

Viņa akcentēja, ka padomes sēdē Puntulis nebija gatavs virzīt uz NIPSIPP īstenošanas uzraudzības padomi un Memoranda padomi SPK sagatavotos virzienus, kas bija minimums, lai turpinātu darbu pie "NVO fonda" konkursa izsludināšanas. "Šobrīd visas kārtis ir Kultūras ministrijas pārziņā, kā viņi rīkosies, lai nākamgad varētu izsludināt pilsoniskajai sabiedrībai tik būtiskā fonda konkursu," norādīja Siliņa.

Latvijā

Salaspils ir Eiropas Savienības (ES) regulai par alternatīvo degvielu infrastruktūru prasībām atbilstošākā vieta ūdeņraža uzpildes stacijai izbūvei Latvijā, secināts Vidzemes plānošanas reģiona vadībā izstrādātajā pētījumā par ūdeņraža uzpildes staciju telpiskās attīstības koncepciju.

Svarīgākais