Veselības ministrija sagatavojusi vairākus variantus, kā mainīt zāļu piecenojumus, un jau nākamnedēļ ar tiem iepazīstinās Farmācijas jomas konsultatīvo padomi.
Tā kā par šo jautājumu varētu būt asas diskusijas, par farmācijas nozari atbildīgās amatpersonas iespējamos risinājumus, kā padarīt zāles lētākas pacientam, pagaidām neatklāj. Viens no risinājumiem varētu būt mainīgā koeficienta vietā noteikt vienotu un fiksētu maksimālo uzcenojumu.
Konkurences padome iepazīstināja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputātus ar pētījuma secinājumiem par zāļu cenām Baltijas valstīs. Padome secinājusi: pat ja ražotājs nosaka lētāko cenu savām zālēm Latvijā, uzcenojuma sistēma galarezultātā šīs zāles padara dārgākās Baltijā. Zāles sadārdzina gan lieltirgotavu, gan aptieku uzcenojumi, kā arī Latvijā lielākais pievienotās vērtības nodoklis. Saeimas komisijas sēde izvērtās gana interesanta, jo vairāki tās dalībnieki apšaubīja Konkurences padomes secinājumus, mēģinot pierādīt, ka zāles Latvijā tomēr ir lētākas. Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere teica: jau 2018. gadā pārskatītas un salīdzinātas visu valsts kompensējamo zāļu cenas Latvijā, un no aptuveni 1400 medikamentiem, tikai 300 zāļu cenas bija augstākas. Visām pārējām zālēm cenas bija zemākas nekā Lietuvā. Savukārt Konkurences padomes padomniece Dita Dzērveniece sacīja: ja zāles tiek iekļautas kompensācijas sistēmā, tās kļūst lētākas. Tāpat pētījuma rezultātus apšaubīja uzņēmumu grupas Repharm padomes loceklis Dins Šmits, norādot, ka realitātē maksimālie uzcenojumi zālēm nemaz netiekot piemēroti.
Zāļu ražotāji jau pirms Konkurences padomes pētījuma paši bija veikuši izpēti par vairākām zālēm visās trīs Baltijas valstīs un nonāca pie tāda paša secinājuma kā padome. Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija (SIFFA) norādīja īpaši uz recepšu zāļu cenu. «Mēs aicinām pārskatīt ārpus kompensējamā zāļu sistēmā esošiem recepšu medikamentiem atļautos piecenojumus, nosakot tos tādā pašā apmērā kā kompensējamo zāļu sarakstā esošiem medikamentiem. Recepšu zālēm, kas netiek kompensētas, piecenojumi ir būtiski lielāki nekā kompensējamā sistēmā iekļautajām zālēm,» uzsver SIFFA izpilddirektors Valters Bolēvics. Ņemot vērā šos dažādos viedokļus, diskusijas par zāļu uzcenojumiem nebūs vienkāršas. Veselības ministrija jau iepriekš norādījusi, ka negrasās mainīt PVN zālēm. Ko darīt un kā rīkoties, šādus jautājumus deputāti uzdeva arī Konkurences padomes vadītājai Skaidrītei Ābramai, taču viņa teica: «Jūtos pagodināta, ka mums to jautā, tomēr tas ir nozares vadības atbildības jautājums.» Vienlaikus padome ziņojumā ir norādījusi virkni risinājumu, piemēram, noteikt fiksētu uzcenojumu.
