Pēc pagājušajā nedēļā aizvadītās Baltijas Ministru padomes sanāksmes Baltijas valstu premjeri uzdevuši satiksmes ministriem vienoties un piedāvāt kopīgu priekšlikumu dzelzceļa līnijas Rail Baltica projekta ieviešanas modeļa izveidei līdz 2020. gada februārim. Savukārt vakar notika publiska diskusija par Rail Baltica dzelzceļa projekta īstenošanu Rīgas administratīvajā teritorijā un ar to saistītajām pilsētas attīstības iespējām.
Lietuvā un Igaunijā projekts jau ir pavirzījies krietni vairāk nekā Latvijā, uz ko norādīja diskusijas dalībnieki - gan arhitekti, gan sabiedrisko organizāciju pārstāvji un projekta īstenošanā tieši iesaistītie. Arī triju Baltijas valstu kopuzņēmuma RB Rail darbinieki bija atklātā vēstulē norādījuši, ka projekts ir kritiskā situācijā sliktas korporatīvās pārvaldības un atsevišķu interešu konfliktu dēļ.
Vakar diskusijā Rīgas mēra Oļega Burova teiktais patīkami pārsteidza līdzšinējos projekta dalībniekus: «Pilsēta ir ieinteresēta, lai šis unikālais projekts tiešām kļūst par zināmu grūdienu Rīgas turpmākai attīstībai. Lai tas ieprogrammē attīstību, nevis atstāj nepārvaramus šķēršļus savā trasē.» Viņš arī uzsvēra, ka pilsēta ir gatava līdzfinansēt tos posmus, kas nepieciešami Rīgas infrastruktūras attīstībai, bet vienlaikus aicināja uz sadarbību gan lokālā - apkaimju - līmenī, gan valsts līmenī. Diskusijas laikā tika norādīts gan uz ieguvumiem dzelzceļa līnijas Rail Baltica izbūves dēļ, gan arī problēmām. Piemēram, kravu pārvadājumu aizvirzīšanu prom no centra šis projekts neatrisina, trūkst informācijas par risinājumiem Daugavas kreisajā krastā, jo tur šobrīd notiek intensīva attīstība. Par to runāja arhitekts Andris Kronbergs, mudinot izstrādāt lokālplānojumu teritorijām, kas tiks mainītas Rail Baltica izbūves rezultātā.
Latvijas Universitātes rektora vietniece Edīte Megne aicināja koordinēt projekta pašreizējos posmus, jo dažādi nesaskaņoti lēmumi diez vai vairs ir labojami, un tas attiecas tieši uz Daugavas kreisā krasta teritorijām.
Baltijas valstu valdību vadītāji vienojušies par darāmajiem darbiem, kas jāpaveic līdz nākamajai sanāksmei, kas notiks 7. februārī. Rīgā Rail Baltica projektā iesaistītie, bet ne tik augstā līmenī, plāno pulcēties 10. janvārī, kad sanāksmē apspriedīs lokālplānojumu Rīgas centra teritorijai. Rīgas pilsētas arhitekta biroja vadītājs Gvido Princis ierosināja nākamā gada februārī vai martā apspriest arī kreisā krasta plānotos risinājumus, lai Rail Baltica nebūtu tikai sliežu projekts, bet to varētu īstenot arī kā Rīgas attīstībai būtisku plānu.
