Prokuratūra dzīvnieku slepkavām pieprasa bargāku sodu
Šķirtajam pārim, kas neaptverami varmācīgā ceļā atbrīvojās no saviem mājdzīvniekiem, pirmajā instancē piespriesto piespiedu darbu vietā tiek prasīts reāls cietumsods. Un šo varmāku vienīgais arguments, kādēļ viņiem tāds nebūtu piemērojams, ir bērni. Kamēr turpinās kriminālprocess, piedzimis ceturtais. Tikai jau citās – ārlaulības attiecībās.
Cilvēki, kas vakar sēdās tiesas solā, paši drīzāk līdzinājās tīņiem - nobijušies, tik tikko parunāt varēja. To, ka viņi nožēlo izdarīto, pateica advokāti, bet ne paši. Kaut gan tieši to vēlējās dzirdēt lielā skaitā atnākušie dzīvnieku draugi.
Viņš pat alimentus nemaksā
Var jau būt, ka patiesa nožēla izskanēs tiesājamo pēdējā vārdā nākamajā tiesas sēdē. Vainu viņi atzinuši pilnībā. Bet arī šajā sēdē izskanēja būtiska informācija, kas liek aizdomāties ne tikai par dzīvniekiem, bet arī cilvēkiem, kas izaudzināti bērnunamā, kuru vecākiem atņemtas vecāku tiesības un kuri paši turpina bezatbildīgi radīt bērnus. Un bērni viņiem ir cerība uz atpestīšanu no cietuma. Arī Artūram Dzērvem, kurš saņem 1000 eiro lielu mēnešalgu, taču šķirtajai sievai un savu triju bērnu mātei Milenai Rubinovai-Dzērvei alimentus nemaksā. Tā vietā viņš jaunās attiecībās ir sarūpējis vēl vienu bērnu. Tiesai dzimšanas apliecību uzrādīja, cerot, ka tā atstās spēkā pirmās instances spriedumu, jo viņam, lūk, esot jārūpējas par jauno ģimeni. Milenas Rubinovas-Dzērves gadījumā bērni patiešām ir problēma. Viņas pašas mātei un tēvam abiem jau sen ir atņemtas vecāku tiesības. Tas nozīmē, ka vecvecāki par mazajiem nevar parūpēties, kamēr māte sēž cietumā. Advokāte Stella Kalniņa sēdē atzina, ka mirušo suni dzīvē tāpat vairs neatgriezt, bet mātes ielikšana cietumā radītu traumu bērniem: «Suņiem ir izdarīts ļaunums, bet tas nenozīmē, ka šis ļaunums ir jāvairo.» Abu tiesājamo advokāti uzskata, ka pirmās instances spriedums ir gana labs.
Ar īpašu nežēlību un cinismu
Prokurore Lāsma Zebuliņa pieprasījusi abiem varmākām vienādu sodu. Īslaicīgu brīvības atņemšanu uz trim mēnešiem. Pirmā instance - Rīgas rajona tiesa bija piespriedusi 250 un 120 piespiedu darba stundas. Samērojot ar pāra pastrādātajiem varasdarbiem, tas vispār nav nekāds sods. Arī prokurore apsūdzības runā atgādināja, ka noziegums ir pastrādāts ar īpašu nežēlību un cinismu. Domājot tikai par personīgajām interesēm, nevis dzīvniekiem, kas viņiem bija pieķērušies.
Un te vietā dzīvnieku patversmju uzdotais jautājums - ja Krimināllikuma 230. panta 1. daļa par vardarbību pret dzīvniekiem paredz līdz pat trim gadiem cietumā, kādai tad ir jābūt šai maksimālajai vardarbībai, ja Artūram Dzērvem un Milenai Rubinovai-Dzērvei par viņu nodarījumu var iedot maigāko no visiem sodiem.
Viņu nodarījums ir briesmīgs, Neatkarīgā par to jau vēstīja. Tobrīd vēl laulātais pāris mitinājās Ropažos, sociālās mājas dzīvoklī kopā ar trim bērniem, diviem cīņas šķirnes suņiem - Stafordšīras terjeriem - un diviem kaķiem. Ziemā laulība pajuka, dzīvnieki vairs nebija vajadzīgi. Painteresējās patversmē - tur uzreiz pieprasīta ļoti liela nauda, un pāris izdomāja atbrīvoties no kaķiem un suņiem citā veidā. Vairāk nekā divas nedēļas suņi bija iespundēti dzīvoklī bez ēdiena, bez ūdens, saimnieku pamesti. Vispirms suņi apēda kaķus, taču par tiem tiesā nerunā, jo - nav līķu, nav pierādījumu. Pēc tam suņi paši lēnām mira. Uz kaimiņa ziņojumu par ieslodzītajiem dzīvniekiem Valsts policija sākotnēji nereaģēja.
Policijā dienesta izmeklēšana
Pateicoties Latvijas Veterinārārstu biedrības uzstājībai, policija tomēr ir sākusi amatpersonu atbildības pārbaudi šai lietā. Valsts policijas Iekšējās kontroles birojs atzinis: konkrētajā gadījumā atzīstams, ka nav notikusi vispusīga un korekta komunikācija starp Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Salaspils policijas iecirkņa amatpersonām un Ropažu novada Pašvaldības policijas darbiniekiem, kas, iespējams, būtu veicinājusi ātrāku noziedzīgā nodarījuma atklāšanu. Kaķi droši vien vēl būtu dzīvi, un arī suns Marko. Viņš nomira jau pēc dzīvokļa uzlaušanas - klīnikā. No nāvei nolemtajiem četrkājaiņiem izdzīvoja tikai kucīte Dessilda, pēc mēnešiem ilgas ārstēšanas un kopšanas. Viņas jaunā saimniece Angella Naturina vakar arī bija atnākusi uz tiesu. Un viņai nav saprotams, kādēļ tiesa nevērtē tās milzu ciešanas, kas nodarītas dzīvniekiem. Nerunā par tām pūlēm, laiku un arī naudu Dessildas glābšanā. Kucītei bija nepieciešami 7,5 mēneši, lai fiziski atlabtu un arī izārstētos no smagas depresijas.
Dzīvnieku aizstāvji tiesā netrokšņoja, necentās publiski kaunināt abus dzīvnieku spīdzinātājus. Pirms sēdes pat sēdēja ar viņiem plecu pie pleca pilnīgā kapa klusumā. Jo galvenais adresāts, ko dzīvnieku sabiedrotie ar savu klātbūtni, plakātiem un svecītēm Marko un divu kaķu piemiņai pie tiesas ēkas cenšas uzrunāt, ir Latvijas tiesu sistēma - «Pieprasām taisnu tiesu!». Nodarījumos pret dzīvniekiem gadu desmitiem tiek piemēroti tie vismaigākie sodi, uzskatot dzīvnieku slepkavošanu un spīdzināšanu par mazāk smagu noziegumu. Taču - kā gan lai sabiedrības attieksme un atbildība pret četrkājaiņiem mainītos uz labāku, ja spriedums aiz sprieduma māca, ka dzīvnieku ciešanas un nāve ir kas līdzīgs administratīvam pārkāpumam. Nospīdzināji suni? Nogalināji kaķi? Nu tad paslauki lapas. Trim Rīgas apgabaltiesas tiesnešiem Žanetas Vēveres vadībā tagad ir iespēja šo praksi mainīt.
