Tiesībsargs nosauc nākamā gada izaicinājumus; starp tiem mediķu algas un pensijas apmērs

Nākamā gada izaicinājumi ir taisnīga darba samaksa mediķiem kā veselības aizsardzības sistēmas būtiska sastāvdaļa un vecuma pensijas pienācīgs apmērs, ikgadējā cilvēktiesību un labas pārvaldības konferencē sacīja tiesībsargs Juris Jansons.

Viņš uzsvēra, ka šis ir bijis īpašs gads sociālo un ekonomisko tiesību jomā, kā arī to, ka galvenais fokuss šogad likts uz jautājumiem, kas ietekmē sabiedrības nabadzību un sociālo atstumtību. Savukārt kā nākamā gada lielākos izaicinājumus tiesībsargs prognozēja taisnīgu atalgojumu mediķiem un pienācīgu vecuma pensijas apmēru.

Šogad Tiesībsarga birojs mērķtiecīgi analizēja minimālo ienākumu līmeņu - garantētā minimālā ienākuma, trūcīguma līmeņa, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un minimālo pensiju atbilstību Satversmei, uzsvaru liekot uz to lielumu adekvātumu, regulāras pārskatīšanas pienākumu un atbilstību vispārējiem tiesību principiem.

"Lai arī valdība atzina, ka minimālā ienākuma lielumi gadiem nav pārskatīti un ir par zemu, tomēr mērķtiecīga rīcība būtiski uzlabot esošo situāciju netika panākta," skaidroja Jansons. Tā rezultātā šobrīd Satversmes tiesā pēc tiesībsarga pieteikuma ir ierosinātas trīs lietas par minimālā ienākuma un sociālā atbalsta lielumiem.

Šogad tiesībsargs arī nāca klajā ar atzinumu par valsts un pašvaldību atbalstu jauniešiem, kuri uzsāk patstāvīgu dzīvi pēc pilngadības sasniegšanas un ārpusģimenes aprūpes beigšanās.Tiesībsargs norādīja, ka Labklājības ministrija atzina mentora pakalpojuma aktualitāti un informēja Tiesībsarga biroju, ka 2020.gadā turpinās finansējumu projekta ietvaros.

Savukārt nepieciešamību pārskatīt minimālos pabalstus, kuru apmērs normatīvajos aktos tika noteikts vēl 2005.gadā, ministrija nav izvērtējusi vispār, pauda Jansons.

Tāpat izvērtējot pašvaldību sniegto informāciju par rekomendāciju izpildi, viņš konstatēja, ka tikai dažas pašvaldības ir pārskatījušas jauniešiem paredzētos pabalstus un citus palīdzības veidus, tos palielinot. Vairums pašvaldību rekomendācijas neņēma vērā, par ko liecina formālās atbildes par sociālo garantiju nodrošināšanu, stāstīja tiesībsargs un norādīja, ka nākamgad viņš šo jautājumu risinās valsts līmenī.

Attiecībā uz bērnu līdzdalības veicināšanu, šogad tika īstenotas divas lielas aktivitātes. Viena no tām bija konkurss bērniem un jauniešiem, kura galvenais uzdevums bija izstrādāt Bērnu tiesību aizsardzības likumu bērniem un jauniešiem draudzīgā valodā. Savukārt otrs uzdevums bija aptauja par bērniem draudzīgas prakses piemēriem, kā izglītības iestādēs ir noteikta kārtība, kādā bērni var vērsties par iespējamiem pārkāpumiem vai jebkāda cita veida iesniegumu par iestādes darbību. Aptaujas rezultāti būs nākamā gada janvārī.

Tāpat tiesībsargs stāstīja, ka arī spēlēm un sportam var būt nozīmīga un pozitīva ietekme uz bērnu attīstību un turpmāko dzīvi, tomēr sportā novērojami arī dažādi negatīvi aspekti, kas ietekmē bērnu tiesības, piemēram, visa veida vardarbība, tostarp, neatbilstošas motivēšanas un disciplinēšanas metodes, treneru, vienaudžu, vecāku veikts mobings, spēļu un rezultātu sarunāšana, bērnu veselības aizsardzības neievērošana, tostarp, aizliegtu stimulējošo vielu lietošana, un citi aspekti. Par šiem un citiem jautājumiem iesniegumi nereti tiek saņemti arī Tiesībsarga birojā, tāpēc par to plašāka diskusija notiks pēcpusdienā.

Viens no Jansona izvirzītajiem stratēģijas virzieniem šim gadam bija arī celt sabiedrības tiesisko apziņu un palielināt sabiedrības izpratni par tās tiesībām. Tādējādi šogad turpināts darbs pie skolēnu un jauniešu izglītošanas par vēlēšanu nozīmi demokrātiskā valsts iekārtā, personas datu aizsardzību digitālajā vidē, par cilvēku tirdzniecību un ar to saistītajiem riskiem. Viņš norādīja, ka 2019.gadā jau uzsākta viesošanās skolās un 2020.gadā birojs turpinās iesākto aktivitāti.

Tiesībsargs arī pievērsās jautājumam par cilvēktirdzniecības upuriem un uzskata, ka nepieciešams nopietni pievērsties un diskutēt par jauna normatīvā regulējuma izstrādi, kas noteiktu kārtību, kādā valsts iestādes atpazīst iespējamos cilvēktirdzniecības upurus.

Turklāt,viņaprāt, būtu jāuzsāk diskusija par viena visaptveroša likuma izstrādi par cilvēku tirdzniecību, kas aptvertu visus ar cilvēktirdzniecības novēršanu saistītos aspektus.

Kopumā Tiesībsarga birojs ir veicis 75 vizītes uz dažāda veida iestādēm, kurās personām ir vai var tikt ierobežota brīvība. Ir apmeklētas visas 22 policijas iecirkņu īslaicīgās aizturēšanas vietas un pēc vizītēs konstatētā viena no īslaicīgās aizturēšanas vietām ir aizslēgta slikto apstākļu dēļ.

Tāpat šajā gadā ir veiktas pēcpārbaudes psihiatriskajās slimnīcās, kurās ārstējas bērni un būtiski cilvēktiesību pārkāpumi vairs netika konstatēti. Lielākā daļa 2018.gadā sniegtās rekomendācijas slimnīcās ir ieviestas, skaidroja tiesībsargs. Viņš gan uzsvēra, ka netika apmeklēta bērnu psihiatriskā slimnīca Ainažos, jo šobrīd tajā norit vēl kriminālprocess, kura iznākumam seko līdzi arī ANO Spīdzināšanas izskaušanas komiteja.

Kā turpinājums pagājušā gadā veiktajām vizītēm, šogad ir uzsāktas vizītes arī uz psihiatriskajām slimnīcām, kurās ārstējas pieaugušie. Ir apmeklētas divas ārstniecības iestādes un tiesībsargs plāno turpināt vizītes arī 2020.gadā.

Detalizēts ziņojums par paveikto būšot pieejams nākamā gada pirmajā pusē.