Viesstrādnieku velkamistu plāns izgāzies

 
©REUTERS/SCANPIX/LETA

Birokrātisko šķēršļu novēršanai ārzemnieku nodarbināšanā sacerēti grozījumi trīs Ministru kabineta noteikumos, kas regulē ārzemnieku plūsmu Latvijas darba tirgū. Pastāvot bažām, ka Latvijas darba tirgus tiks atvērts pārlieku plaši, uz nedēļu to skatīšana valdībā atlikta. Taču galvenais risks – mēģinājums pazemināt ārzemniekiem maksājamo obligāto atalgojumu – ir novērsts.

Galvenā problēma ar mazkvalificēta darbaspēka importu ir spiediens uz kopējā algu līmeņa samazināšanu valstī. Ja vietējais iedzīvotājs par mazu naudu grīdu neslaucīs, to izdarīs moldāvs, un viņam šī nauda šķitīs liela. Vienlaikus liels skaits imigrantu būtiski mainītu etnisko sastāvu valstī, valsts valodas situāciju un ietekmētu drošību. Tomēr šie būtiskie aspekti, izvērtējot darba tirgus vajadzības, parasti paliek otrā plānā.

Bezdarbs joprojām pastāv

Jau vairākus gadus trauksmi par darbaspēka trūkumu ceļ Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL). Ārzemniekiem Latvija ilgstoši ir bijis izdevīgs darbalauks ar lētu darbaspēku, taču, ceļoties labklājības līmenim valstī un sarūkot iedzīvotāju skaitam, situācija mainās. Arī trūcīgi cilvēki nevēlas strādāt darbu, kas netiek adekvāti atalgots. Tāpēc, no vienas puses, Latvijā ir gana daudz darba vakanču, no otras - pastāv bezdarbs.

Nodarbinātības valsts aģentūras septembra pārskats par darba situāciju valstī vēsta, ka mēneša beigās oficiāli bija reģistrēti 52 595 bezdarbnieki, bet vakantas bija 31 238 darba vietas. Un gada griezumā brīvo darba vietu pieaugums vērojams tieši zemas kvalifikācijas profesijās - vajadzīgi būvstrādnieki, iesaiņotāji, dažādu izstrādājumu marķētāji.

Pavasarī FICIL publiskoja pozīciju attiecībā uz darbaspēka piesaisti, prasot valdībai zaļo gaismu lētā darbaspēka ievešanai: «Darbaspēka piesaiste no trešajām valstīm (ārpus Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas) līdz šim ir sevi pierādījusi kā efektīvs un ātrs veids, kā risināt darbaspēka nepietiekamības problēmas. FICIL atzinīgi vērtē jau esošo regulējumu augsti kvalificētā darbaspēka piesaistei, tomēr akūts darbaspēka trūkums ir vērojams arī mazāk kvalificēta darbaspēka segmentā.» Latvijas iedzīvotājiem tas nākšot tikai par labu, jo tādējādi viņi tiks mudināti strādāt labāk atalgotus darbus ar augstu pievienoto vērtību. Galvenā FICIL prasība ir samazināt ārvalstniekiem nepieciešamo līdzekļu apmēru. Pašlaik minimālā darba samaksa noteikta ne mazāka par vidējo bruto darba samaksu valstī iepriekšējā gadā. Šobrīd tie ir 1004 eiro. Savukārt ārvalstu uzņēmēji to vēlas pazemināt līdz vidējai samaksai konkrētajā nozarē. Ja latvietei par reņģu vēršanu maksā maz, lai maz var maksāt arī ukrainietei. Konkrētās nozares, kurās FICIL vēlas samazināt vai vismaz nepalielināt algas, ir viesmīlība, autopārvadājumi, loģistika, pārtikas preču ražošana un mazumtirdzniecība.

Zemo algu plāns nobloķēts

Izpildot investoru pieprasījumu vienkāršot lētā darbaspēka ievešanu, Iekšlietu ministrija sākotnēji sagatavoja izmaiņas četros Ministru kabineta noteikumos. Tomēr 225. noteikumi, kas regulē obligāto atalgojumu ārzemniekiem, tika nobloķēti - Nacionālā apvienība kategoriski iebilda pret to grozīšanu, un tālāk tie vairs nav virzīti. Savukārt izmaiņas pārējos trijos Ministru kabineta noteikumos - 55., 552. un 564. -, kā vēsta partijas pārstāvis Jānis Iesalnieks, patiešām ir vērstas uz nevajadzīgas birokrātijas mazināšanu. Ja reiz cilvēks likumīgi ierodas Latvijā strādāt, nav vajadzības likt viņa nodarbināšanai nevajadzīgus kavēkļus. To skaidrojumā Neatkarīgajai uzsver arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde: «Galvenais šo grozījumu mērķis ir atvieglot birokrātiskos procesus. Joprojām darba devējam, lai uzaicinātu ārzemnieku, būs jāizpilda konkrēti nosacījumi, tajā skaitā arī darba samaksa, kura atbilst vidējai darba algai valstī.»

Mazāk birokrātijas

Kas tad īsti mainīsies pēc noteikumu grozīšanas? Obligātais darba vakances publicēšanas termiņš pirms viesstrādnieka nolīgšanas tiek samazināts no 30 uz 10 dienām. Vienkāršāk būs paturēt darbā jau ilgstoši nodarbinātu ārzemnieku. Darba atļaujas saņemšanai nepieciešamos dokumentus ārzemnieka nodarbināšanai varēs iesniegt neklātienē, ja tie būs elektroniski parakstīti. Vienkāršās profesijās uzaicinātiem viesstrādniekiem vairs netiks prasīti formāli kvalifikācijas dokumenti. Uzņēmumiem, kas padziļināti sadarbojas ar Valsts ieņēmumu dienestu, ielūgumu apstiprināšanas un uzaicinājumu noformēšanas kārtībā paredzētas priekšrocības. Grozījumi arī paredz paplašināt tiesības ārzemniekam, kas Latvijā uzturas ar termiņuzturēšanās atļauju, uzaicināt citus ārzemniekus, neattiecinot šīs tiesības tikai uz viņa radiniekiem. Taču runa nav par darba atļaujas iegūšanu, bet tikai vīzas noformēšanu, lai ārzemnieki neizliktos par tūristiem.

Kopumā nekas tāds, kas varētu izraisīt migrantu plūdus uz Latviju. Tomēr, zinot, kāds spiediens tiek izdarīts uz valdību, daļā sabiedrības plānotie grozījumi izraisa neuzticību.

Valdība izlasīs vēlreiz

Internetā izplatīta tipveida protesta vēstule, ko ar savu vārdu, uzvārdu sūtīt uz ministru e-pasta adresēm: «Par iebildumiem MK grozījumos atvieglotu nosacījumu pieņemšanai 3. valstu viestrādnieku uzņemšanai Latvijā». Tajā uzsvērts, ka grozījumu iniciatoriem - FICIL, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai, kā arī Latvijas Būvuzņēmēju partnerībai - «vienīgais mērķis ir pelnīt vairāk, neinteresējoties un nerūpējoties par Latvijas pamatiedzīvotāju vēlmi dzīvot pārtikušā, mierīgā un saticīgā valstī bez iekšējiem un ārējiem konfliktiem». Iesniegumā kritizētas grozāmās normas, norādot, ka «Latvija nav ekonomiskais poligons ārvalstu investoru peļņas kāres apmierināšanai, ievedot latviski nerunājošus migrantus. Latvijas valsts pamatuzdevums ir sargāt un gādāt par latviešu nācijas labklājību un pārticību, nevis uzklausīt svešas naudas lobijus. Jebkādu ārzemnieku ilgtermiņa uzņemšana ceļ īres cenas, mazina latviešu valodas pozīciju sabiedrībā un ilgākā laikā izmaina nacionālo sastāvu. Neviens no šiem riskiem nav uzskaitīts likumprojektu anotācijās!».

Lai vēlreiz pārlasītu, ko iekšlietu resora ierēdņi sacerējuši, valdība noteikumu izskatīšanu atlikusi uz nākamo nedēļu. Tātad izmaiņas vai kādi papildu skaidrojumi sabiedrībai vēl ir iespējami.