Kazāks skaidro, kādas būs sekas, ja Latviju iekļaus "pelēkajā sarakstā"
Iespēja, ka nākamgad februārī Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas "Moneyval" Latviju iekļaus "pelēkajā sarakstā", ir nekomfortabli augsta, trešdien raidījumā "Delfi.tv ar Jāni Domburu" sacīja Latvijas Bankas padomes loceklis un Latvijas Bankas prezidenta amata kandidāts Mārtiņš Kazāks.
Viņš uzsvēra, ka pēdējā gada laikā ir ļoti daudz izdarīts, lai tā nenotiktu, tomēr riski ir būtiski.
Kazāks stāstīja, ka sekas iekļaušanai "pelēkajā sarakstā" potenciāli būs ļoti nepatīkamas, piemēram, kreditēšana, kura bija ļoti zemā līmenī jau kopš krīzes, neatjaunosies arī nākamajā ekonomikas ciklā.
"Pie šāda scenārija ekonomiskās attīstības plaisa starp Latviju no vienas puses un Igauniju un Lietuvu no otras puses tikai turpinās palielināties," sacīja Kazāks.
Latvijas Bankas padomes loceklis uzsvēra, ka atlikušajā laikā līdz 2020.gada februārim jāturpina aktīvi skaidrot starptautiskajām institūcijām visi pasākumi, kurus Latvija jau ir īstenojusi.
"Savukārt tad, ja tiekam iekļauti sarakstā, uzreiz jābūt skaidrai politikai, kā valsts un tās institūcijas runā ar investoriem, finanšu sektoru un iedzīvotājiem," norādīja Kazāks.
Viņš teica, ka Latvijas Bankas uzdevums ir palīdzēt un konsultēt par to, kā mazināt iespējamo negatīvo efektu. Kazāks uzsvēra, ka centrālajā bankā jau patlaban notiek priekšdarbi dažādiem rīcības scenārijiem - ja Latvija tiek, vai netiek iekļauta "pelēkajā sarakstā".
LETA jau ziņoja, ka "Moneyval" pērn noteica Latvijai pastiprinātu kontroles režīmu. Tās ziņojumā par Latviju skaidrots, ka kontroles režīms pastiprināts, jo Latvija saņēmusi zemu vai vidēju novērtējumu pēc vairākiem efektivitātes kritērijiem. "Moneyval" Latvijas rīcību atzina par mazefektīvu divās jomās - patiesā labuma guvēju noteikšanā un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanā.
Neveicot nepieciešamos uzlabojumus, pastāv risks Latvijai tikt iekļautai "Moneyval" noteiktajā "pelēkajā sarakstā".
"Moneyval" plenārsēdē Strasbūrā šonedēļ skata Latvijas iesniegto progresa ziņojumu par piektās kārtas novērtēšanā iekļauto rekomendāciju izpildi. Plenārsēdes noslēgumā "Moneyval" eksperti sniegs vērtējumu par katru no rekomendācijām, kurās Latvija saņēma vērtējumu "daļēji atbilstoši", piešķirot jaunus tehniskās atbilstības reitingus Latvijas nelegāli iegūto līdzekļu legalizēšanas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas sistēmas novērtējumam.
Finanšu izlūkošanas dienesta priekšniece Ilze Znotiņa vēl novembrī uzsvēra, ka Latvija panākusi būtiskas un neatgriezeniskas izmaiņas cīņā pret finanšu un ekonomiskajiem noziegumiem.
Savukārt Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks un premjera izveidotās darba grupas vadītāja vietnieks Jānis Bekmanis norādījis, ka "Moneyval" un Finanšu darījumu darba grupa (FATF) savu vērtējumu par situāciju Latvijas finanšu sektorā varētu mainīt vien 2023.gadā.
"Jāsaprot, ka FATF klātienes sēdē 2020.gada februārī vērtējums par Latviju mainīts netiks. "Moneyval" un FATF Latvijai deva uzdevumu, kas jāizpilda līdz 2023.gadam un februārī tiks vērtēts, vai Latvija strādā pareizajā virzienā. Ja nonāks pie secinājuma, ka mēs neko nedarām, tad vērtējums tiks pazemināts un Latviju iekļaus "pelēkajā sarakstā". Ja paveiktais tiks novērtēts pozitīvi, varam sagaidīt rekomendācijas, ko darīt tālāk," skaidroja Bekmanis.