Reformu dēļ bažas arī Dziesmu un deju svētku padomei
Skolu reformas un plānotās administratīvi teritoriālās reformas dēļ var būt apdraudēta Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšana, publiskā paziņojumā šādu nostāju pauž Dziesmu un deju svētku padome.
Kā aģentūru LETA informēja Latvijas Nacionālajā kultūras centrā, 28.novembrī Latvijas Pašvaldību savienības telpās norisinājās Dziesmu un deju svētku padomes sēde, kuras laikā pārrunāja aktuālos jautājumus, gatavojoties 12.Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem 2020.gadā un 2023.gada Dziesmu un deju svētkiem.
Izvērtējot Dziesmu un deju svētku saglabāšanas un attīstības plāna projektu 2020.gadam, padome pievērsusi uzmanību svētku tradīcijas ilgtspējas faktoram. Tas lielā mērā izriet no nosacījumiem, saistītiem ar ekonomiskajiem, izglītības un kultūras pieejamības aspektiem katrā administratīvajā teritorijā Latvijā, secinājuši padomes locekļi.
Padome saskatījusi riskus, kurus neņemot vērā, svētku tradīcijas saglabāšana un attīstība, jo īpaši tās pilnvērtīga praktizēšana un tālāknodošana, varot tikt apdraudēta. "Jau īstenotā skolu reforma ir iemesls māksliniecisko bērnu un jauniešu kolektīvu samazinājumam, tāpat savu ietekmi var radīt plānotā administratīvi teritoriālā reforma," teikts padomes paziņojumā, "tādēļ ir būtiski, lai valsts ilgtermiņa plānošanas procesos izmaiņas tiek veiktas, domājot par cilvēka, ģimenes un kopienas labklājību."
Baltijas valstu regulāras sadarbības kontekstā padome apstiprināja Latvijas pārstāvjus - svētku rīkotājinstitūciju pārstāvjus un nozaru ekspertus - dalībai Baltijas valstu komitejā Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanai un attīstībai.
Savukārt Valsts izglītības satura centrs informēja par aktuālo, gatavojoties 2020.gada Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. Tostarp, ir saplānota svētku dalībnieku atlases skašu norise, sagatavots priekšlikums svētku nedēļas norisēm Rīgā, izveidota svētku mājas lapa un veikti citi svētku sagatavošanas uzdevumi.
Starp būtiskiem risināmiem jautājumiem ir svētku dalībnieku izmitināšana, īstenojot to sadarbībā ar iesaistītajām atbildīgajām institūcijām, tai skaitā Rīgas domi, Iekšlietu ministriju, svētku Rīcības komiteju. Dziesmu un deju svētku padome norādīja, ka minētā jautājuma savlaicīgs risinājums ir garants sekmīgai svētku norisei.
Padome akceptēja Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) prezentētos konkursa nosacījumus diviem 2023.gada Dziesmu un deju svētku koncertiem - koru lielkoncertam Mežaparka Lielajā estrādē un deju lieluzvedumam Daugavas stadionā. LNKC vēl šogad izsludinās abu minēto koncertu māksliniecisko koncepciju konkursus, ļaujot potenciālajiem konkursantiem sagatavot radošās idejas, lai dotu tās vērtēšanai ekspertiem nākamā gada pavasarī.